6. Chakkanipāto · 6. 六集义注
6. Chakkanipāto六集
1. Pañcasatamattātherīgāthāvaṇṇanā一、五百颂长老尼偈注释
Chakkanipāte yassa maggaṃ na jānāsītiādikā pañcasatamattānaṃ therīnaṃ gāthā. Imāpi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantiyo anukkamena upacitavimokkhasambhārā hutvā imasmiṃ buddhuppāde tattha tattha kulagehe nibbattitvā vayappattā mātāpitūhi patikulaṃ ānītā tattha tattha putte labhitvā gharāvāsaṃ vasantiyo samānajātikassa tādisassa kammassa katattā sabbāva mataputtā hutvā, puttasokena abhibhūtā paṭācārāya theriyā santikaṃ upasaṅkamitvā vanditvā nisinnā attano sokakāraṇaṃ ārocesuṃ. Therī tāsaṃ sokaṃ vinodentī –
于六卷中,有五百余位长老比库尼不知道道路者的偈颂。此等偈颂亦曾由先佛时期所作,依据各地因缘分别启示,附加了功德的细致附属解释,作为教义的补充。在本佛出世之后,部分比库尼在各自家族中出生,随年龄增长与父母同处,因父母所为不善而感到恶约,因而获得子女,并因业报同住家中。基于此因缘,子女皆是其亲子。遭遇子女之忧伤,女长老们前来陪伴,合掌敬礼,然后坐下述说各自的忧愁。女长老们遂各自消解其忧伤。
§127
127.
一百二十七。
‘‘Yassa maggaṃ na jānāsi, āgatassa gatassa vā;
“若是不识道路,或到来或去去者;
Taṃ kuto cāgataṃ sattaṃ, mama puttoti rodasi.
何由而到,哀哭我子乎?”
§128
128.
一百二十八。
‘‘Maggañca khossa jānāsi, āgatassa gatassa vā;
“道路虽知,或到来或去去者;
Na naṃ samanusocesi, evaṃdhammā hi pāṇino.
不可为他人而哀悼,因为此等法实为凡夫所有。
§129
129.
一百二十九。
‘‘Ayācito tatāgacchi, nānuññāto ito gato;
“未曾乞求而自来,亦不被许可便已去;
Kutoci nūna āgantvā, vasitvā katipāhakaṃ;
何者无疑!既然来此居住,时日既久;
Itopi aññena gato, tatopaññena gacchati.
此人虽往他处,彼方亦有其踪迹;
§130
130.
一百三十。
‘‘Peto manussarūpena, saṃsaranto gamissati;
『彼将以人形之身,转生世间而去;』
Yathāgato tathā gato, kā tattha paridevanā’’ti. –
『如来既去,众生亦应如此而去,此乃能够作此悲悯之理』。
Imāhi catūhi gāthāhi dhammaṃ desesi.
『此四偈而宣说法义。』
Tā tassā dhammaṃ sutvā sañjātasaṃvegā theriyā santike pabbajiṃsu. Pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karontiyo vimuttiparipācanīyānaṃ dhammānaṃ paripākaṃ gatattā na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahatte patiṭṭhahiṃsu. Atha tā adhigatārahattā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena ‘‘yassa maggaṃ na jānāsī’’tiādikāhi ovādagāthāhi saddhiṃ –
『闻此法后,发起深刻悸动之心,于长老处出家。出家后,修习智慧观照,以成就解脱之法达至圆满,不久便与觉慧同住而证阿拉汉果。既证果,反观自身行持,随风发出偈语,以乌达那韵劝诫曰:“若不识其道……”』
§131
131.
『(一三一偈)』
‘‘Abbahī vata me sallaṃ, duddasaṃ hadayassitaṃ;
『“悲哉吾心之箭,痛苦难忍于心。”』
Yā me sokaparetāya, puttasokaṃ byapānudi.
我曾为他人忧伤悲痛,尤其为我子之痛心欲绝。
§132
132.
一百三十二。
‘‘Sājja abbūḷhasallāhaṃ, nicchātā parinibbutā;
“刚刚毛发竖立,内心澄净平息;
Buddhaṃ dhammañca saṅghañca, upemi saraṇaṃ muni’’nti. –
皈依世尊、法与僧,我的导师我归依。”——
Imā gāthā visuṃ visuṃ abhāsiṃsu.
此偈已被完全诵说。
Tattha yassa maggaṃ na jānāsi, āgatassa gatassa vāti yassa sattassa idha āgatassa āgatamaggaṃ vā ito gatassa gatamaggaṃ vā tvaṃ na jānāsi. Anantarā atītānāgatabhavūpapattiyo sandhāya vadati. Taṃ kuto cāgataṃ sattanti taṃ evaṃ aviññātāgatagatamaggaṃ kutoci gatito āgatamaggaṃ āgacchantena antarāmagge sabbena sabbaṃ akataparicayasamāgatapurisasadisaṃ sattaṃ kevalaṃ mamattaṃ uppādetvā mama puttoti kuto kena kāraṇena rodasi. Appaṭikārato mama puttassa ca akātabbato na ettha rodanakāraṇaṃ atthīti adhippāyo.
此中所说缘由为:若某人不知何为道,亦不知去处已到何处,今生到来与前生往昔的差异,则说明过去未来生死缘起的关系。何谓生者?谓无知无慧,不识来去之路,其生理于此处如无知之生,而来者之路与去者之路皆不明。所谓前后生之联系,乃论述此义。何以谓生?无明混混,无分别,愚痴蒙昧,凭我执自称我子,于何故而哭泣?因所作微少,且非因我子所为,无此哭泣之缘,如是而断定。
Maggañca khossa jānāsīti assa tava puttābhimatassa sattassa āgatassa āgatamaggañca gatassa gatamaggañca atha jāneyyāsi. Na naṃ samanusocesīti evampi naṃ na samanusoceyyāsi. Kasmā? Evaṃdhammā hi pāṇino, diṭṭhadhammepi hi sattānaṃ sabbehi piyehi manāpehi nānābhāvā vinābhāvā tattha vasavattitāya abhāvato, pageva abhisamparāyaṃ.
此处,『不知其道,无论来者去者』——即对于这个众生,或是来到此处时所走之来路,或是离此而去时所走之去路,你皆不得而知。此语是就紧接前后两世的投生而言。『那个众生从何处来』——对于这个你既不知其来路、也不知其去路的众生,他是从某处循某道路而来,在途中与你全无任何素识往来,犹如素昧平生之人,你却只因一念私情执著,便说『是我的儿子』——究竟是因何缘故而哭泣?其意趣在于:既不能对我儿有所补救,又是本不应做之事,故此哭泣实无任何理由。
Ayācito tatāgacchīti tato paralokato kenaci ayācito idha āgacchi. ‘‘Āgato’’tipi pāḷi, so evattho. Nānuññāto ito gatoti idhalokato kenaci ananuññāto paralokaṃ gato. Kutocīti nirayādito yato kutoci gatito. Nūnāti parisaṅkāyaṃ . Vasitvā katipāhakanti katipayadivasamattaṃ idha vasitvā. Itopi aññena gatoti itopi bhavato aññena gato, ito aññampi bhavaṃ paṭisandhivasena upagato. Tatopaññena gacchatīti tatopi bhavato aññena gamissati, aññameva bhavaṃ upagamissati.
‘道’这个词,你应当知道。因为是你儿子所心愿、当下已至、已经达到道,也该知道已至道与已达到的道不相混淆。不应为此而忧伤,也不应哀叹,为什么?这正如世间众生,因所见事物和受爱好事物对众生有不同的存在与不存在状态而无法长久支配,因为这种不可常有的状态,故必生更深的执著烦恼。
Petoti apeto taṃ taṃ bhavaṃ upapajjitvā tato apagato. Manussarūpenāti nidassanamattametaṃ, manussabhāvena tiracchānādibhāvena cāti attho. Saṃsarantoti aparāparaṃ upapattivasena saṃsaranto. Yathāgato tathā gatoti yathā aviññātagatito ca anāmantetvā āgato tathā aviññātagatiko ananuññātova gato. Kā tattha paridevanāti tattha tādise avasavattini yathākāmāvacare kā nāma paridevanā, kiṃ paridevitena payojananti attho. Sesaṃ vuttanayameva.
‘未被请求而来’者,从何处而来?这是指死后他方某处‘未应求而至’者,现世亦有‘未应求而来’的存在。‘已至’即是巴利文原意。‘不被允准而去’者指在此界未获允许,死后去彼方。‘从何而来?’谓有地狱界、天界等往生者。稍作推测,有一部分人在此界停留若干日子后,才转生往他界。此为‘已至’之义,又有另一些依旧转生现世,或去其它有情界而从此出发此处来临相抵。这表明众生死后依智慧转行,有的往彼方去,有的转入此方界域,甚至于重入此世界。
Ettha ca ādito catasso gāthā paṭācārāya theriyā tesaṃ pañcamattānaṃ itthisatānaṃ sokavinodanavasena visuṃ visuṃ bhāsitā. Tassā ovāde ṭhatvā pabbajitvā adhigatavisesāhi tāhi pañcasatamattāhi bhikkhunīhi chapi gāthā paccekaṃ bhāsitāti daṭṭhabbā.
‘生者’与‘非生者’,生而转生往不同的有情界,转生后又离开。‘人形’者示例,仅指人类形态,也包含畜生等外道形态。‘生死流转’者指互相往返轮回之流。‘如来至彼入彼’者如来或无明未灭者之来去。‘为何有哀伤?’者,由于身处此类无常生灭之状态,心不自在,故生哀伤。所谓哀伤,是指那不如意、不顺心之感受;‘彼哀伤成何目的?’是在教诲中即将明示。此处的说明完成。
Pañcasatā paṭācārāti paṭācārāya theriyā santike laddhaovādatāya paṭācārāya vuttaṃ avedisunti katvā ‘‘paṭācārā’’ti laddhanāmā pañcasatā bhikkhuniyo.
此处开头引述四句歌诗,出自长老尼萨陀迦拉之口,专为第五代比库尼族群中五百余名女性开导解忧。她们以此为鉴,依教辅读,秉持戒律,修习特殊功德,相伴为僧众,更有五百余名比库尼一同专门吟诵这歌诗。
Pañcasatamattātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 五百余名比库尼称为‘长老尼萨陀迦拉’者,因她们在一位长老尼萨陀迦拉前接受教诲,因故以该名义称呼。这‘长老尼萨陀迦拉’乃五百余名比库尼的总名。
2. Vāseṭṭhītherīgāthāvaṇṇanā五百颂长老尼偈注释完毕。
Puttasokenahaṃ aṭṭātiādikā vāseṭṭhiyā theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī anukkamena sambhatavimokkhasambhārā devamanussesu saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde vesāliyaṃ kulagehe nibbattitvā vayappattā mātāpitūhi samānajātikassa kulaputtassa dinnā patikulaṃ gantvā tena saddhiṃ sukhasaṃvāsaṃ vasantī ekaṃ puttaṃ labhitvā tasmiṃ ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle kālaṃ kate puttasokena aṭṭitā ummattikā ahosi. Sā ñātakesu sāmike ca tikicchaṃ karontesu tesaṃ ajānantānaṃyeva palāyitvā yato tato paribbhamantī mithilānagaraṃ sampattā tatthaddasa bhagavantaṃ antaravīthiyaṃ gacchantaṃ dantaṃ guttaṃ saṃyatindriyaṃ nāgaṃ. Disvāna saha dassanena buddhānubhāvato apagatummādā pakaticittaṃ paṭilabhi. Athassā satthā saṃkhittena dhammaṃ desesi. Sā taṃ dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaṃvegā satthāraṃ pabbajjaṃ yācitvā satthu āṇāya bhikkhunīsu pabbajitvā katapubbakiccā vipassanaṃ paṭṭhapetvā ghaṭentī vāyamantī paripakkañāṇatāya na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena –
二、瓦谢提长老尼偈注释
§133
133.
一百三十三。
‘‘Puttasokenahaṃ aṭṭā, khittacittā visaññinī;
‘为儿子哀伤’是巴塞提希长老尼的歌诗。这也是古代佛陀时代所作的延续弘法文献,透露一定缘起条件,因缘具足下乃为人天众生种种善业所成,与天、人三界流转相关。此歌描述生于迦毗罗卫国贵族之家,一个母亲年老体衰,被母父等同胞视为累赘,因而内心遭受反感。在获得一子后,以此相护维持生活,在抚养过程中因该子死去而极度悲伤、痛哭发狂。她对亲戚及身边治疗者无心理疗,因而逃避相识之人,四处周游直到抵达弥提罗城。她在那里看见世尊正进入内堂如莲花般端庄庄严,忍不住平生难得的心安,获得佛法的接触影响。随即佛陀简明宣说法义。母亲闻法后,生起欢喜,遂请佛陀为其出家。她随佛陀规录乞求授比库尼戒,履行前期行为,修习观慧,努力修行实践,逐渐成熟证得阿拉汉果,随时复验自行修证,借助经文发语颂扬见证。
Naggā pakiṇṇakesī ca, tena tena vicārihaṃ.
「我因子之死而心碎,心意破碎且神志不清;
§134
134.
一百三十四。
‘‘Vīthisaṅkārakūṭesu, susāne rathiyāsu ca;
裸体,头发散乱,我随处游走思索。
Acariṃ tīṇi vassāni, khuppipāsā samappitā.
在街道交汇处的高地上,及停放马车的地方,
§135
135.
一百三十五。
‘‘Athaddasāsiṃ sugataṃ, nagaraṃ mithilaṃ pati;
我过了三年,无休止饥饿,心神憔悴。」
Adantānaṃ dametāraṃ, sambuddhamakutobhayaṃ.
我曾见过如来,居于弥提罗城,
§136
136.
一百三十六。
‘‘Sacittaṃ paṭiladdhāna, vanditvāna upāvisiṃ;
驯服无端执着者,及无恐惧的正觉者。
So me dhammamadesesi, anukampāya gotamo.
心得以平复,我敬礼而坐,
§137
137.
一百三十七。
‘‘Tassa dhammaṃ suṇitvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
果德玛以慈悲向我宣说法。
Yuñjantī satthuvacane, sacchākāsiṃ padaṃ sivaṃ.
『闻彼法后,出离非居士生活;』
§138
138.
一百三十八。
‘‘Sabbe sokā samucchinnā, pahīnā etadantikā;
『修习师言,真实显现善法境界。』
Pariññātā hi me vatthū, yato sokāna sambhavo’’ti. –
『诸忧皆已断尽,摒弃彼岸痛苦;』
Imā gāthā abhāsi.
『吾所彻知事物,源自忧苦之生。』
Tattha aṭṭāti aṭṭitā. Ayameva vā pāṭho, aṭṭitā pīḷitāti attho. Khittacittāti sokummādena khittahadayā. Tato eva pakatisaññāya vigamena visaññinī. Hirottappābhāvato apagatavatthatāya naggā. Vidhutakesatāya pakiṇṇakesī. Tena tenāti gāmena gāmaṃ nagarena nagaraṃ vīthiyā vīthiṃ vicariṃ ahaṃ.
此偈已经宣说。
Athāti pacchā ummādasaṃvattaniyassa kammassa parikkhaye. Sugatanti sobhanagamanattā sundaraṃ ṭhānaṃ gatattā sammā gadattā sammā ca gatattā sugataṃ bhagavantaṃ. Mithilaṃ patīti mithilābhimukhaṃ, mithilānagarābhimukhaṃ gacchantanti attho.
『苦恼』者,乃受苦恼之义。或此版本作『苦恼』,意即被压迫、被折磨。『心乱』者,因悲痛癫狂而心绪纷乱。正由于此,随着正常知觉的消失,遂成失去知觉者。因缺乏惭愧之故,衣物脱落而赤身裸体。因头发散乱,故披发蓬乱。『到处』者,谓我从村至村、从城至城、从街至街地游荡。
Sacittaṃ paṭiladdhānāti buddhānubhāvena ummādaṃ pahāya attano pakaticittaṃ paṭilabhitvā.
『其后』者,谓此后,当导致癫狂之业力耗尽之时。『善逝』者,因行往美妙之处、行往殊胜之地、正确地说法、以及正确地行去,故称世尊为善逝。『前往弥提拉』者,意即朝弥提拉城方向而去。
Yuñjantī satthuvacaneti satthu sammāsambuddhassa sāsane yogaṃ karontī bhāvanaṃ anuyuñjantī. Sacchākāsiṃ padaṃ sivanti sivaṃ khemaṃ catūhi yogehi anupaddutaṃ nibbānaṃ padaṃ sacchiakāsiṃ.
『恢复自心』者,谓承蒙佛陀威力,舍离癫狂,重获自身本来之心识。
Etadantikāti etaṃ idāni mayā adhigataṃ arahattaṃ anto pariyosānaṃ etesanti etadantikā, sokā. Na dāni tesaṃ sambhavo atthīti attho. Yato sokāna sambhavoti yato antonijjhānalakkhaṇānaṃ sokānaṃ sambhavo, tesaṃ sokānaṃ pañcupādānakkhandhasaṅkhātā vatthū adhiṭṭhānāni ñātatīraṇapahānapariññāhi pariññātā. Tasmā sokā etadantikāti yojanā.
『精勤于师之教言』者,谓精勤于正自觉者、导师之教法,勤修禅修。『现证寂静之境』者,谓我已现证寂静、安隐、不为四轭所侵扰之涅槃境地。
Vāseṭṭhītherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · ‘Etadantikāti’指此所谓‘终极’。即我此刻所证得的阿拉汉果即为终结。所谓终结,是指‘sokā’(忧悲)的终止。并非指现世世间的终结,而是指烦恼忧悲生起的终止。此忧悲的生起是由于内现五蕴中对欲著的执持,已凭借彻底断除、跳越者的智慧而灭除。故‘sokā’之谓‘终结’,即‘终极’的涵义。
3. Khemātherīgāthāvaṇṇanā瓦谢提长老尼偈注释完毕。
Daharā tvaṃ rūpavatītiādikā khemāya theriyā gāthā. Ayaṃ kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare parādhīnavuttikā paresaṃ dāsī ahosi. Sā paresaṃ veyyāvaccakaraṇena jīvikaṃ kappentī ekadivasaṃ padumuttarassa sammāsambuddhassa aggasāvakaṃ sujātattheraṃ piṇḍāya carantaṃ disvā tayo modake datvā taṃdivasameva attano kese vissajjetvā therassa dānaṃ datvā ‘‘anāgate mahāpaññā buddhassa sāvikā bhaveyya’’nti patthanaṃ katvā yāvajīvaṃ kusalakamme appamattā hutvā devamanussesu saṃsarantī anukkamena chakāmasagge, tesaṃ tesaṃ devarājūnaṃ mahesibhāvena upapannā, manussalokepi anekavāraṃ cakkavattīnaṃ maṇḍalarājūnañca mahesibhāvaṃ upagatā mahāsampattiyo anubhavitvā vipassissa bhagavato kāle manussaloke uppajjitvā viññutaṃ patvā, satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaṃvegā pabbajitvā dasavassasahassāni brahmacariyaṃ carantī bahussutā dhammakathikā hutvā bahujanassa dhammakathanādinā paññāsaṃvattaniyakammaṃ katvā tato cavitvā sugatīsuyeva saṃsarantī imasmiṃ kappe bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa kāle vibhavasampanne kule nibbattitvā viññutaṃ patvā mahantaṃ saṅghārāmaṃ kāretvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyādesi.
三、凯玛长老尼偈注释
Bhagavato pana kassapadasabalassa kāle kikissa kāsirañño sabbajeṭṭhikā samaṇī nāma dhītā hutvā, satthu santike dhammaṃ sutvā paṭiladdhasaṃvegā agāreyeva ṭhitā, vīsati vassasahassāni komāribrahmacariyaṃ carantī samaṇaguttādīhi attano bhaginīhi saddhiṃ ramaṇīyaṃ pariveṇaṃ kāretvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyādesi. Evameva tattha tattha bhave āyatanagataṃ uḷāraṃ puññakammaṃ katvā sugatīsuyeva saṃsaritvā imasmiṃ buddhuppāde maddaraṭṭhe sākalanagare rājakule nibbatti. Khemātissā nāmaṃ ahosi, suvaṇṇavaṇṇā kañcanasannibhattacā. Sā vayappattā bimbisārarañño gehaṃ gatā. Satthari veḷuvane viharante rūpamattā hutvā ‘‘rūpe dosaṃ dassetī’’ti satthu dassanāya na gacchati.
年少时你因美貌等得安全无忧,这是长老们的歌。此女确是在世尊长老莲步达那在鹭舍城时,作为别人家的女仆存在。她为他人的生计谋生,一日见到长老莲步达那这正觉世尊的杰出弟子苏迦长老乞食,便赠予三块甘露糕,乃于当天剪去自己的头发,布施于长老,以此许愿:『未来当成为大慧佛陀的侍者。』此后毕生勤修善业,慎重勤勉地在人天间流转行持恩惠,常常以天界诸天之王的大神通显现于人间,多次于人间生于诸转轮圣王及诸王侯贵族之家,享受丰厚财富。至正觉佛陀时期复生人间,认识了世尊,闻法获得善逝加持,便踊跃出家。历经一万年持戒精进,广泛学闻多闻,成为法师。因广说法益众生,积累了无量智慧功德,之后入灭。又在迦毗罗卫国生于有权势的贵族之家,认识世尊,营造宏伟僧院,任命给世尊弟子僧团管理。
Rājā manussehi veḷuvanassa vaṇṇe pakāsāpetvā deviyā vihāradassanāya cittaṃ uppādesi. Atha devī ‘‘vihāraṃ passissāmī’’ti rājānaṃ paṭipucchi. Rājā ‘‘vihāraṃ gantvā satthāraṃ adisvā āgantuṃ na labhissasī’’ti vatvā purisānaṃ saññaṃ adāsi – ‘‘balakkārenapi deviṃ dasabalaṃ dassethā’’ti. Devī vihāraṃ gantvā divasabhāgaṃ khepetvā nivattentī satthāraṃ adisvāva gantuṃ āraddhā. Atha naṃ rājapurisā anicchantimpi satthu santikaṃ nayiṃsu. Satthā taṃ āgacchantiṃ disvā iddhiyā devaccharāsadisaṃ itthiṃ nimminitvā tālapaṇṇaṃ gahetvā bījayamānaṃ akāsi. Khemā devī taṃ disvā cintesi – ‘‘evarūpā nāma devaccharapaṭibhāgā itthiyo bhagavato avidūre tiṭṭhanti, ahaṃ etāsaṃ paricārikatāyapi nappahomi, manampi nikkāraṇā pāpacittassa vasena naṭṭhā’’ti nimittaṃ gahetvā tameva itthiṃ olokayamānā aṭṭhāsi. Athassā passantiyāva satthu adhiṭṭhānabalena sā itthī paṭhamavayaṃ atikkamma majjhimavayampi atikkamma pacchimavayaṃ patvā khaṇḍadantā palitakesā valittacā hutvā saddhiṃ tālapaṇṇena parivattitvā pati . Tato khemā katādhikārattā evaṃ cintesi – ‘‘evaṃvidhampi sarīraṃ īdisaṃ vipattiṃ pāpuṇi, mayhampi sarīraṃ evaṃgatikameva bhavissatī’’ti. Athassā cittācāraṃ ñatvā satthā –
恰于世尊咖沙巴大力士时代,有一名叫吉伽的婆罗门女子,听闻世尊法音,生起出家愿,于自家静室安住,度过二万年,修习童子持戒功德。她与同族的女弟子们共结良好团契,组建清净的环境,任命为世尊僧团管理者。她因精进方便,行种种广大的善根功德,往生天上,后转生世间,生于鹿野国斋村皇族之家,名叫吉玛蒂色金,容貌光明金色,年长后到宾比萨拉王宫。因不沉迷容貌,常住竹林,不愿诣师听法。
‘‘Ye rāgarattānupatanti sotaṃ, sayaṃ kataṃ makkaṭakova jālaṃ;
国王为人间竹林容光光明,特意吩咐王后前去观察禅林现象。王后应允:「我愿一观。」国王嘱咐下人,令其显出十天神威以示王后。王后游历禅林观一昼夜返,还欲谨访世尊。御下众人不欲王后来师前。世尊来到时见她,显神力变幻为天女形象,手执椰叶摇动,正随种子生长。见此王后心生忧虑:「此等为天女,常伴佛处;我因恶业,成见难入佛所。」抱定此念,凝视天女形象而站立,身心三次越过前、中、后路,头发零散下垂,身披椰叶,旋转而归。于是王后于事悖逆之时思惟:「身体遭此变故,吾身亦必同遭厄运。」心意已知,世尊以愿力,超越此女初次、次次之三次跨越,头发落下,身披椰叶围绕。此时王后凭自身权限思惟:「身受此种转变不祥痛苦,吾身亦必历此。」内识已明,世尊乃曰:
Etampi chetvāna paribbajanti, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyā’’ti. –
「凡听闻嗔恨相缠之语,如同亲手制造猴网,
Gāthamāha . Sā gāthāpariyosāne saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇīti aṭṭhakathāsu āgataṃ. Apadāne pana ‘‘imaṃ gāthaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhitā rājānaṃ anujānāpetvā pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇī’’ti āgataṃ. Tatthāyaṃ apadānapāḷi (apa. therī 2.2.289-383) –
今当破网而行,忘却无常舍弃欲乐。」——
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā;
这首偈终结于对阿拉汉的释义,遂传入注疏。传灯录中说:『听闻此偈后,得初果道位,获准诣王家出家,证阿拉汉果。』灯录中记录巴利文为(apa. therī 2.2.289-383)——
Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako.
「有一尊名为波阇波多的圣者,在诸法中具足慧眼,洞察一切。」
‘‘Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ, jātā seṭṭhikule ahuṃ;
「于一百千劫间,作为导师应时而出。」
Nānāratanapajjote, mahāsukhasamappitā.
「那时我出生于天鹅种族,隶属富商之家;」「遍身装饰宝物,满具极大安乐。」
‘‘Upetvā taṃ mahāvīraṃ, assosiṃ dhammadesanaṃ;
「承奉这位大勇者,聆听其法教讲说;」「于是我心生庄严,皈依于胜者。」
Tato jātappasādāhaṃ, upemi saraṇaṃ jinaṃ.
趋近彼大勇士,得闻其说法;
‘‘Mātaraṃ pitaraṃ cāhaṃ, āyācitvā vināyakaṃ;
于是生起净信,皈依彼胜者。
Nimantayitvā sattāhaṃ, bhojayiṃ sahasāvakaṃ.
『我未曾请求母亲父亲,未曾要请主人,』
‘‘Atikkante ca sattāhe, mahāpaññānamuttamaṃ;
『亦未邀请亲属,广设盛宴供养众多侍者。』
Bhikkhuniṃ etadaggamhi, ṭhapesi narasārathi.
『超越七日之限,具足广大无上智慧,』
‘‘Taṃ sutvā muditā hutvā, puno tassa mahesino;
『在人车主内,为比库尼确立此义。』
Kāraṃ katvāna taṃ ṭhānaṃ, paṇipacca paṇīdahiṃ.
『闻之欢喜无比,复归至大尊处,』
‘‘Tato mama jino āha, sijjhataṃ paṇidhī tava;
『完成其事于彼所,一再叩首献礼。』
Sasaṅghe me kataṃ kāraṃ, appameyyaphalaṃ tayā.
彼时,我的胜士如来谓我:『你的誓愿已然成就;
‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo;
我于僧团中所作之业,因你而获无上无比之果报。』
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
「百千劫之后,将有一世生成,生于羯磨族姓,
‘‘Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā;
名为果德玛,世间之师将出世。
Etadaggamanuppattā, khemā nāma bhavissati.
于其法中掌法者众,多为法的引导者;
‘‘Tena kammena sukatena, cetanāpaṇidhīhi ca;
其法得以坚立不灭,名为康乐恒存。」
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpagā ahaṃ.
因此依止善业,凭借意念坚定不移,
‘‘Tato cutā yāmamagaṃ, tatohaṃ tusitaṃ gatā;
舍弃了人身肉体,往生天界中的四十天。
Tato ca nimmānaratiṃ, vasavattipuraṃ tato.
之后离开了亚卡界,后来到兜率天,
‘‘Yattha yatthūpapajjāmi, tassa kammassa vāhasā;
又转入化乐天,今居于毗沙门天城。
Tattha tattheva rājūnaṃ, mahesittamakārayiṃ.
我无论投生何处,皆是前业的承载,
‘‘Tato cutā manussatte, rājūnaṃ cakkavattinaṃ;
在此各处皆令诸王,如帝释般运作治理。
Maṇḍalīnañca rājūnaṃ, mahesittamakārayiṃ.
然后那些人类,诸天王中的帝王,
‘‘Sampattiṃ anubhotvāna, devesu manujesu ca;
以及其辖下诸王,乃至大王,都给予恩赐。
Sabbattha sukhitā hutvā, nekakappesu saṃsariṃ.
他们享受着财富,无论天人还是人间众生,
‘‘Ekanavutito kappe, vipassī lokanāyako;
普遍安乐无忧,周游于许多世间。
Uppajji cārudassano, sabbadhammavipassako.
在第九百个劫中,觉世领袖维巴西尊现起,
‘‘Tamahaṃ lokanāyakaṃ, upetvā narasārathiṃ;
他美丽明朗,能彻悟一切法的本质。
Dhammaṃ bhaṇitaṃ sutvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
我生起恭敬于世间导师,归依那引导众生的善人车夫;
‘‘Dasavassasahassāni, tassa vīrassa sāsane;
听闻已受持并宣说诸佛法义,舍弃俗世故居而出家修道;
Brahmacariyaṃ caritvāna, yuttayogā bahussutā.
值此勇士教法兴盛之时,历十万年不退转;
‘‘Paccayākārakusalā, catusaccavisāradā;
正行梵行,契合众多修习者,并且通达广博,闻法精深;
Nipuṇā cittakathikā, satthusāsanakārikā.
善明缘起原因,深谙四圣谛理义;
‘‘Tato cutāhaṃ tusitaṃ, upapannā yasassinī;
善说心法,为佛法戒律之阐释者。
Abhibhomi tahiṃ aññe, brahmacārīphalenahaṃ.
于是,我从忉利天降临至兜率天,此处享有威德荣耀,受众喜悦。
‘‘Yattha yatthūpapannāhaṃ, mahābhogā mahaddhanā;
我在此处获得超越一切的成就,成就圣行的果报。
Medhāvinī sīlavatī, vinītaparisāpi ca.
那些至处此间,身具广大财富、丰饶富有;
‘‘Bhavāmi tena kammena, yogena jinasāsane;
既有智慧又奉守戒律,且行所依持规矩严密。
Sabbā sampattiyo mayhaṃ, sulabhā manaso piyā.
我因彼业所育,依于圣者教诲与禅定修习;
‘‘Yopi me bhavate bhattā, yattha yattha gatāyapi;
诸种功德汇集于我,心意所欢喜且易得。
Vimāneti na maṃ koci, paṭipattibalena me.
若有人为我所养,无论何处曾往,
‘‘Imamhi bhaddake kappe, brahmabandhu mahāyaso;
没有人能以其修行之力,令我受此限束。
Nāmena koṇāgamano, uppajji vadataṃ varo.
在此吉祥的劫期,有位梵族朋辈,盛名远扬;
‘‘Tadā hi bārāṇasiyaṃ, susamiddhakulappajā;
名为拘那迦摩,起世为称誉所多者。
Dhanañjānī sumedhā ca, ahampi ca tayo janā.
当时于巴拉那西城,生于良好富贵之家;
‘‘Saṅghārāmamadāsimha, dānasahāyikā pure;
有财富之女与聪慧之人,我亦为其中一员。
Saṅghassa ca vihārampi, uddissa kārikā mayaṃ.
『桑迦拉摩阿玛陀辛哈』者,昔日供养布施的援助者也;
‘‘Tato cutā mayaṃ sabbā, tāvatiṃsūpagā ahuṃ;
又『桑迦』者,是指僧团之住处;今吾等为此而作诗。
Yasasā aggataṃ pattā, manussesu tatheva ca.
于是吾等悉皆离去,往生于忉利天上;
‘‘Imasmiṃyeva kappamhi, brahmabandhu mahāyaso;
已得至高荣耀于人间及彼处同样甚盛。
Kassapo nāma gottena, uppajji vadataṃ varo.
此劫之中,伟大之梵亲友,
‘‘Upaṭṭhāko mahesissa, tadā āsi narissaro;
名为卡萨帕,由其族姓生起,是贤者中的尊长。
Kāsirājā kikī nāma, bārāṇasipuruttame.
担当护卫尊者者,当时为国王的侍卫官;
‘‘Tassāsiṃ jeṭṭhikā dhītā, samaṇī iti vissutā;
迦尸国王名为迹迦,统治巴拉纳西城及其周边地区。
Dhammaṃ sutvā jinaggassa, pabbajjaṃ samarocayiṃ.
其女名为杰提姬,闻名为沙门女;
‘‘Anujāni na no tāto, agāreva tadā mayaṃ;
闻听如来法后,欢喜出家。
Vīsavassasahassāni, vicarimha atanditā.
尊者说:我们那时尚未了解,依然留在家中;
‘‘Komāribrahmacariyaṃ, rājakaññā sukhedhitā;
他们周游漫游,历时二万年不曾懈怠。
Buddhopaṭṭhānaniratā, muditā satta dhītaro.
「未成年之婆罗门女,乃国王之女,安乐幸福;
‘‘Samaṇī samaṇaguttā ca, bhikkhunī bhikkhudāyikā;
专心奉行佛法,欢喜于七名子女。
Dhammā ceva sudhammā ca, sattamī saṅghadāyikā.
「出家女沙门亦如出家男,比库尼如比库之母;
‘‘Ahaṃ uppalavaṇṇā ca, paṭācārā ca kuṇḍalā;
法与正法清净,第七为僧众之母。
Kisāgotamī dhammadinnā, visākhā hoti sattamī.
「我亦是莲花色,帕塔差拉佩戴耳环;
‘‘Kadāci so narādicco, dhammaṃ desesi abbhutaṃ;
持法赐予者为释迦族之娑迦多,于僧中为第七位。」
Mahānidānasuttantaṃ, sutvā taṃ pariyāpuṇiṃ.
『曾几何时,有一位人间贵族王,宣说异乎寻常的法;
‘‘Tehi kammehi sukatehi, cetanāpaṇidhīhi ca;
闻闻大因经文后,圆满了此法。』
Jahitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsamagacchahaṃ.
『以这些善行乐行,以及专注的意志,于心坚定;
‘‘Pacchime ca bhave dāni, sākalāya puruttame;
舍弃了人身躯体,往生于那涅槃境界。』
Rañño maddassa dhītāmhi, manāpā dayitā piyā.
『现今在后世,此为极善、极大;
‘‘Saha me jātamattamhi, khemaṃ tamhi pure ahu;
在国王马达世的女儿中,深受喜悦,所爱之人众。』
Tato khemāti nāmaṃ me, guṇato upapajjatha.
『在我初生之时,于彼世间具足安乐;』
‘‘Yadāhaṃ yobbanaṃ pattā, rūpalāvaññabhūsitā;
『此安乐因我的德行而得名号。』
Tadā adāsi maṃ tāto, bimbisārassa rājino.
『当我已届青春,具足色相庄严,』
‘‘Tassāhaṃ suppiyā āsiṃ, rūpakelāyane ratā;
『当时君王宾比萨拉赐予我(名)。』
Rūpānaṃ dosavādīti, na upesiṃ mahādayaṃ.
『我当时为尊贵女子,乐于观赏色相,』
‘‘Bimbisāro tadā rājā, mamānuggahabuddhiyā;
『不曾曲解色相之缺点,不生大忿恨。』
Vaṇṇayitvā veḷuvanaṃ, gāyake gāpayī mamaṃ.
当时王宾比萨拉因信从我之智慧,
‘‘Rammaṃ veḷuvanaṃ yena, na diṭṭhaṃ sugatālayaṃ;
在竹林园中为我吟唱,向歌者唱诵我。
Na tena nandanaṃ diṭṭhaṃ, iti maññāmase mayaṃ.
这竹林园因所见非如来所住之所,
‘‘Yena veḷuvanaṃ diṭṭhaṃ, naranandananandanaṃ;
故我等以为非真实乐园。
Sudiṭṭhaṃ nandanaṃ tena, amarindasunandanaṃ.
然所见此竹林园,乃般若欢喜之处,
‘‘Vihāya nandanaṃ devā, otaritvā mahītalaṃ;
此乐园所见真实,是天王天子之所欢喜者。
Rammaṃ veḷuvanaṃ disvā, na tappanti suvimhitā.
『离开欢喜之地的天人,降临于大地之上;』
‘‘Rājapuññena nibbattaṃ, buddhapuññena bhūsitaṃ;
『见此美丽的竹林,心不受散乱,安稳无忧。』
Ko vattā tassa nissesaṃ, vanassa guṇasañcayaṃ.
『这片林地因国王的功德而宁静,因世尊功德而庄严;』
‘‘Taṃ sutvā vanasamiddhaṃ, mama sotamanoharaṃ;
『谁能能全面述说此林地所集聚的美好特质?』
Daṭṭhukāmā tamuyyānaṃ, rañño ārocayiṃ tadā.
『听闻这生机盎然的森林,我心甚感欢喜,深为悦目;』
‘‘Mahatā parivārena, tadā ca so mahīpati;
『渴望亲见这难得景象,昔日我曾向国王邀示之。』
Maṃ pesesi tamuyyānaṃ, dassanāya samussukaṃ.
『因广大围绕,彼时彼地之王,』
‘‘Gaccha passa mahābhoge, vanaṃ nettarasāyanaṃ;
『遣使者为我传达,渴望一见之心切。』
Yaṃ sadā bhāti siriyā, sugatābhānurañjitaṃ.
『汝当往观于富饶尊贵之地,树林乃众生的疗养所,』
‘‘Yadā ca piṇḍāya muni, giribbajapuruttamaṃ;
『此处恒然流光发辉,为诸贤圣之所悦目。』
Paviṭṭhohaṃ tadāyeva, vanaṃ daṭṭhumupāgamiṃ.
『当比库为食,至山丘巅之时,』
‘‘Tadā taṃ phullavipinaṃ, nānābhamarakūjitaṃ;
『我即进入其中,亲近彼林以观之。』
Kokilāgītasahitaṃ, mayūragaṇanaccitaṃ.
当时那花丛密布,形态各异,色彩斑斓,充满繁盛生气;
‘‘Appasaddamanākiṇṇaṃ, nānācaṅkamabhūsitaṃ;
伴随着杜鹃鸟鸣唱,孔雀群舞翩跹,繁华华丽;
Kuṭimaṇḍapasaṃkiṇṇaṃ, yogīvaravirājitaṃ.
声音悠扬清晰,环境幽静安宁,点缀着形形色色的珍宝;
‘‘Vicarantī amaññissaṃ, saphalaṃ nayanaṃ mama;
散布着小亭小阁,瑜伽者的住处庄严华美,熠熠生辉;
Tatthāpi taruṇaṃ bhikkhuṃ, yuttaṃ disvā vicintayiṃ.
我眼中所见,游走其间,皆无纤尘污浊,视野清净;
‘‘Īdise vipine ramme, ṭhitoyaṃ navayobbane;
尽管如此,见到年轻比库,我仍心深思忖,感到宜人适切。
Vasantamiva kantena, rūpena ca samanvito.
在此森林幽境中,他立于新生的嫩林之里;
‘‘Nisinno rukkhamūlamhi, muṇḍo saṅghāṭipāruto;
宛如春日之美丽,色相与姿态皆柔和相应。
Jhāyate vatayaṃ bhikkhu, hitvā visayajaṃ ratiṃ.
坐于树根之下,剃度披袈裟;
‘‘Nanu nāma gahaṭṭhena, kāmaṃ bhutvā yathāsukhaṃ;
比库心念安然,放下对世间对象的爱欲。
Pacchā jiṇṇena dhammoyaṃ, caritabbo subhaddako.
但愿以家居人身份,随心随意享受欲乐;
‘‘Suññakanti viditvāna, gandhagehaṃ jinālayaṃ;
之后便修习这个法,过着安稳祥和的生活。
Upetvā jinamaddakkhaṃ, udayantaṃ va bhākaraṃ.
「知晓虚空之性后,入于香洁之胜境;
‘‘Ekakaṃ sukhamāsīnaṃ, bījamānaṃ varitthiyā;
近于圣所,见到如太阳初升之佛陀。」
Disvānevaṃ vicintesiṃ, nāyaṃ lūkho narāsabho.
「孤独者安住欢悦,于荒凉处播种;
‘‘Sā kaññā kanakābhāsā, padumānanalocanā;
见此景象,心中思忖:此非平凡人牛者也。」
Bimboṭṭhī kundadasanā, manonettarasāyanā.
「彼女形如黄金光辉,目若莲花,
‘‘Hemadolābhasavanā, kalikākārasutthanī;
两腮如丰盈之果,神思精妙敏捷。」
Vedimajjhāva sussoṇī, rambhoru cārubhūsanā.
「金色光泽作响,具备劣世象征之色;
‘‘Rattaṃsakupasaṃbyānā , nīlamaṭṭhanivāsanā;
座位居中洁净清新,披挂明艳华美装饰;
Atappaneyyarūpena, hāsabhāvasamanvitā.
通体红色如血,下居蓝灰色铺陈;
‘‘Disvā tamevaṃ cintesiṃ, ahoyamabhirūpinī;
形态如烈日火焰,面带微笑神情和悦。」
Na mayānena nettena, diṭṭhapubbā kudācanaṃ.
「见此众相,我心沉思:此女真是绝色娇美;
‘‘Tato jarābhibhūtā sā, vivaṇṇā vikatānanā;
我此前未曾见过此种容貌,于任何时刻皆未曾有也。」
Bhinnadantā setasirā, salālā vadanāsuci.
于是彼女已被老年侵染,面色憔悴憔悴,形容枯槁变异;
‘‘Saṃkhittakaṇṇā setakkhī, lambāsubhapayodharā;
牙齿缺损,头发花白,口中污秽不洁;
Valivitatasabbaṅgī, sirāvitatadehinī.
耳朵缩小,白眼布满血管,长而下垂的胸乳松弛下垂;
‘‘Nataṅgā daṇḍadutiyā, upphāsulikatā kisā;
全身皱纹交错,肌肉松弛软弱,身体浮肿失去光泽;
Pavedhamānā patitā, nissasantī muhuṃ muhuṃ.
身体下垂,脊背弯曲,如同树杈折断般瘦弱;
‘‘Tato me āsi saṃvego, abbhuto lomahaṃsano;
行走艰难跌跌撞撞,疲惫困顿,面露痛苦的样子,一再如是。
Dhiratthu rūpaṃ asuciṃ, ramante yattha bālisā.
时彼生起内心震动,奇异毛发竖立,
‘‘Tadā mahākāruṇiko, disvā saṃviggamānasaṃ;
当坚守觉知,见形相污秽,愚昧者因此而欢喜。
Udaggacitto sugato, imā gāthā abhāsatha.
当时大慈悲者,见内心慌乱,
‘‘Āturaṃ asuciṃ pūtiṃ, passa kheme samussayaṃ;
正觉圣者起心向上,默诵此偈语。
Uggharantaṃ paggharantaṃ, bālānaṃ abhinanditaṃ.
「观病苦污秽身,得安心无疑惑,
‘‘Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ;
反复戳刺反复击打,愚者因此欢悦。」
Sati kāyagatā tyatthu, nibbidā bahulā bhava.
『应修习不净观,其意念专注集中心境安稳』
‘‘Yathā idaṃ tathā etaṃ, yathā etaṃ tathā idaṃ;
『正念内涵于身,厌离生起甚多』
Ajjhattañca bahiddhā ca, kāye chandaṃ virājaya.
『如是此亦如彼,此彼皆相互转变』
‘‘Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;
『内外相应之身,欲令爱欲消熄』
Tato mānābhisamayā, upasantā carissasi.
『亦应修习无相观,断除我见我执』
‘‘Ye rāgarattānupatanti sotaṃ, sayaṃ kataṃ makkaṭakova jālaṃ;
『当灭除我相后,安隐稳定而行』
Etampi chetvāna paribbajanti, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāya.
『于欲爱之所染,依流转者,如自缚于猿网般,』
‘‘Tato kallitacittaṃ maṃ, ñatvāna narasārathi;
『断此网而游行,无所依傍,舍欲乐安住。』
Mahānidānaṃ desesi, suttantaṃ vinayāya me.
『尔时纯净心识于我,识如车夫般,』
‘‘Sutvā suttantaseṭṭhaṃ taṃ, pubbasaññamanussariṃ;
『宣说于我律典大因缘,为我所教导。』
Tattha ṭhitāvahaṃ santī, dhammacakkhuṃ visodhayiṃ.
『闻此最佳律典,回忆先闻事理,』
‘‘Nipatitvā mahesissa, pādamūlamhi tāvade;
『由是安住焉,净化法眼明净。』
Accayaṃ desanatthāya, idaṃ vacanamabraviṃ.
『陛下陛下堕伏,至足根处止此』,
‘‘Namo te sabbadassāvi, namo te karuṇākara;
此语为宣说之因,特此发言。
Namo te tiṇṇasaṃsāra, namo te amataṃ dada.
『敬礼汝,普见者,敬礼汝,慈悲行者;
‘‘Diṭṭhigahanapakkhandā, kāmarāgavimohitā;
敬礼汝,超脱轮回者,敬礼汝,赐予无死者。』
Tayā sammā upāyena, vinītā vinaye ratā.
『见执烦恼入灭,贪欲愚痴迷惑,
‘‘Adassanena vibhogā, tādisānaṃ mahesinaṃ;
彼以正当方便,守清净行为乐于律行。』
Anubhonti mahādukkhaṃ, sattā saṃsārasāgare.
『由未曾见闻享受者』,此类名为大圣的存在,
‘‘Yadāhaṃ lokasaraṇaṃ, araṇaṃ araṇantaguṃ;
众生在轮回大海中遭受极大苦难。
Nāddasāmi adūraṭṭhaṃ, desayāmi tamaccayaṃ.
『那时我放弃俗世避难所,远离尘世丛林,』
‘‘Mahāhitaṃ varadadaṃ, ahitoti visaṅkitā;
不贪恋近处家园,宣说此智慧真谛。
Nopesiṃ rūpaniratā, desayāmi tamaccayaṃ.
『虽有大善称谓为授予福德者,却因有害而心生不悦;』
‘‘Tadā madhuranigghoso, mahākāruṇiko jino;
我没有醉于色相,宣说此智慧真谛。
Avoca tiṭṭha khemeti, siñcanto amatena maṃ.
当时,正觉者以其甘美庄严之声,极具大悲,发出教诲;
‘‘Tadā pakamya sirasā, katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ;
说:『请住止于此方,如同用不灭之法灌洒我坏损之身。』
Gantvā disvā narapatiṃ, idaṃ vacanamabraviṃ.
于是,正觉者向下垂首,绕着他行礼;
‘‘Aho sammā upāyo te, cintitoyamarindama;
之后前往一处,见王者,就对他说了这番话。
Vanadassanakāmāya, diṭṭho nibbānato muni.
『啊,善巧方便啊,你啊,胜王,曾起此念;
‘‘Yadi te ruccate rāja, sāsane tassa tādino;
为了观察众生之苦欲,见诸圣者已入涅槃。』
Pabbajissāmi rūpehaṃ, nibbinnā munivāṇinā.
『若汝欢喜,国王,彼教法中之特定戒律,』
‘‘Añjaliṃ paggahetvāna, tadāha sa mahīpati;
『我将舍去形骸,譬如已断欲望声闻,应声而入涅槃者。』
Anujānāmi te bhadde, pabbajjā tava sijjhatu.
『合掌礼敬后,彼国主即告之:』
‘‘Pabbajitvā tadā cāhaṃ, addhamāse upaṭṭhite;
『「我准许尔,善哉,汝之出家愿望得成。」』
Dīpodayañca bhedañca, disvā saṃviggamānasā.
『我于是出家时,次月之中,有人侍立。』
‘‘Nibbinnā sabbasaṅkhāre, paccayākārakovidā;
『见晨光破晓与黎明将散,心生忧惧。』
Caturoghe atikkamma, arahattamapāpuṇiṃ.
一切行已尽灭,具因缘构作之智;
‘‘Iddhīsu ca vasī āsiṃ, dibbāya sotadhātuyā;
超越四波折,证得阿拉汉果;
Cetopariyañāṇassa, vasī cāpi bhavāmahaṃ.
在神通中我具足,具通天耳根;
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ;
并无漏心智觉知,我亦安住其中。
Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavo.
前生业果皆知晓,净除天眼明净;
‘‘Atthadhammaniruttīsa, paṭibhāne tatheva ca;
尽灭一切烦恼,今已无复生死。
Parisuddhaṃ mama ñāṇaṃ, uppannaṃ buddhasāsane.
『意义法之阐释』,以及对其灵敏应答亦然;
‘‘Kusalāhaṃ visuddhīsu, kathāvatthuvisāradā;
吾之智慧清净无染,生于佛陀教法之中;
Abhidhammanayaññū ca, vasippattāmhi sāsane.
我于善净法门乃至说法处,皆通达熟悉;
‘‘Tato toraṇavatthusmiṃ, raññā kosalasāminā;
亦为深通论藏者,安住于此教法之中。
Pucchitā nipuṇe pañhe, byākarontī yathātathaṃ.
尔后,在此门阙之处,由国王萨拉国主提问;
‘‘Tadā sa rājā sugataṃ, upasaṅkamma pucchatha;
彼于精妙问题中,详尽细答,正如实相。
Tatheva buddho byākāsi, yathā te byākatā mayā.
当时那位国王亲近已得安乐者(即世尊)问讯,发问说:
‘‘Jino tasmiṃ guṇe tuṭṭho, etadagge ṭhapesi maṃ;
佛陀如是宣说,正如我所详细阐述的那样。
Mahāpaññānamaggāti, bhikkhunīnaṃ naruttamo.
胜利者对这功德感到欢喜,将我定位居于此高位;
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ…pe… kataṃ buddhassa sāsana’’nti. (apa. therī 2.2.289-383);
称曰:具有大慧之道,是比库尼中智慧最尊者。
Arahattaṃ pana patvā phalasukhena nibbānasukhena ca viharantiyā imissā theriyā satipi aññāsaṃ khīṇāsavattherīnaṃ paññāvepullappattiyaṃ tattha pana katādhikāratāya mahāpaññābhāvo pākaṭo ahosi. Tathā hi naṃ bhagavā jetavanamahāvihāre ariyagaṇamajjhe nisinno paṭipāṭiyā bhikkhuniyo ṭhānantare ṭhapento ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ mahāpaññānaṃ yadidaṃ khemā’’ti (a. ni. 1.235-236) mahāpaññatāya aggaṭṭhāne ṭhapesi. Taṃ ekadivasaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnaṃ māro pāpimā taruṇarūpena upasaṅkamitvā kāmehi palobhento –
烦恼已被我熄灭……(以下略)这是佛陀法的所作所为。」(阿婆·长老尼传 2.2.289-383);
§139
139.
一百三十九。
‘‘Daharā tvaṃ rūpavatī, ahampi daharo yuvā;
这位比尼已经得阿拉汉果,常以果乐涅槃乐安住。其智慧远胜其他断除结使的长老尼们,因此在智慧增长上显显有大优势。世尊当时住于揭德林给孤独园,居于圣众之间,教导比库尼们依次排列立定,示说:「诸比库尼啊,此乃我弟子众中贤圣比库尼的大慧乃是安乐处。」(中部·尼揵那经 1.235-236)以大慧为最高位置而置定。某日,魔王以少年形象向坐于树下修习日间禅定者近前,欲以欲乐诱惑之——
Pañcaṅgikena turiyena, ehi kheme ramāmase’’ti. – gāthamāha ;
『你虽幼年貌美,我亦幼稚正值青春;
Tassattho – kheme, tvaṃ taruṇappattā, yobbane ṭhitā rūpasampannā, ahampi taruṇo yuvā, tasmā mayaṃ yobbaññaṃ akhepetvā pañcaṅgikena turiyena vajjamānena ehi kāmakhiḍḍāratiyā ramāma kīḷāmāti.
你娉婷端庄明媚,我以五步之舞之四净境欢聚同乐。』——诗歌如是说;
Taṃ sutvā sā kāmesu sabbadhammesu ca attano virattabhāvaṃ tassa ca mārabhāvaṃ attābhinivesesu sattesu attano thāmagataṃ appasādaṃ katakiccatañca pakāsentī –
经师释曰:在此「四净境」者,意指你已达青春之期,仪表风采俱佳,我亦青春年少。由是,我们放弃青年之时,携手以五步之舞行于四净地,愉悦于感官欢娱之中,共同嬉戏作乐。
§140
140.
一百四十。
‘‘Iminā pūtikāyena, āturena pabhaṅgunā;
闻此之后,她于欲界万法中,显露自我断逸之态,克制魔心,使自著迷于欲乐者心弃失之,令人心生恼乱不安,且彰显其断除事由。
Aṭṭiyāmi harāyāmi, kāmataṇhā samūhatā.
以此污秽身体,患病而脆弱;
§141
141.
一百四十一。
‘‘Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā;
我破坏、丢弃,是因欲渴已被消除。
Yaṃ tvaṃ kāmaratiṃ brūsi, aratī dāni sā mama.
欲如七十根矛,五蕴聚集成堆;
§142
142.
一百四十二。
‘‘Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito;
你所称为爱欲,现已成我厌弃。
Evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antaka.
『一切处皆当舍弃,喜乐已断,暗黑已破,』
§143
143.
『如此,恶人,应知,你已被击倒,汝为终结者。』
‘‘Nakkhattāni namassantā, aggiṃ paricaraṃ vane;
『一四三。』
Yathābhuccamajānantā, bālā suddhimamaññatha.
『诸星皆礼敬,火在林中燃烧,』
§144
144.
『犹如无知者,不识清净,愚婢以为清净。』
‘‘Ahañca kho namassantī, sambuddhaṃ purisuttamaṃ;
『一四四。』
Pamuttā sabbadukkhehi, satthusāsanakārikā’’ti. – imā gāthā abhāsi;
我今日也礼敬那至高的觉者,最为人中之最者;
Tattha aggiṃ paricaraṃ vaneti tapovane aggihuttaṃ paricaranto. Yathābhuccamajānantāti pavattiyo yathābhūtaṃ aparijānantā. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānameva.
已得解脱一切苦难者,此乃佛世尊所宣说的教法者也。」——这偈语如是说;
Khemātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 其中如同炽燃的火在林中护卫燃着的火一般,护持正法。譬如未能彻悟道义之人,实际却未能证知。此处以下述说,以上所谈乃其高处。
4. Sujātātherīgāthāvaṇṇanā柯玛长老尼偈注释结束。
Alaṅkatā suvasanātiādikā sujātāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī anukkamena sambhatavimokkhasambhārā hutvā imasmiṃ buddhuppāde sāketanagare seṭṭhikule nibbattitvā vayappattā mātāpitūhi samānajātikassa seṭṭhiputtassa dinnā hutvā patikulaṃ gatā. Tattha tena saddhiṃ sukhasaṃvāsaṃ vasantī ekadivasaṃ uyyānaṃ gantvā nakkhattakīḷaṃ kīḷitvā parijanena saddhiṃ nagaraṃ āgacchantī añjanavane satthāraṃ disvā pasannamānasā upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Satthā tassā anupubbiṃ kathaṃ kathetvā kallacittataṃ ñatvā upari sāmukkaṃsikaṃ dhammadesanaṃ pakāsesi. Sā desanāvasāne attano katādhikāratāya ñāṇassa paripākaṃ gatattā ca , satthu ca desanāvilāsena yathānisinnāva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā satthāraṃ vanditvā gehaṃ gantvā sāmikañca mātāpitaro ca anujānāpetvā satthuāṇāya bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhunīnaṃ santike pabbaji. Pabbajitvā ca attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena –
四、苏嘉达长老尼偈注释
§145
145.
一百四十五。
‘‘Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanokkhitā;
此偈乃具美妙香气等特质的优美长老比库尼所作。此亦先佛所立的规范,依时俱有所生,为解脱之善行所滋助,相续增长。此比库尼在此佛出世时,于沙盖城的一位富贵之家诞生,于年迈父母及同胞之长者之子身分而受教,也曾过世。彼处她与安乐相处,某日游园,戏弄星辰游戏,同行家人同赴城中。见师于朱砂林中,心怀欢喜走近,稽首礼拜,侧身而坐。师不紧不慢地开示法义,知其心纯正,遂以上方正法,宣说较深层佛法。此时所示教义已趋成熟,师因说法妙趣,顿悟阿拉汉果,礼拜师长,返家获家长同意,往比库尼处所得受比库尼戒。受戒后自省所行,曾发如是赞歌——
Sabbābharaṇasañchannā, dāsīgaṇapurakkhatā.
「俱具妙相芬芳,佩带花环涂着檀香;
§146
146.
一百四十六。
‘‘Annaṃ pānañca ādāya, khajjaṃ bhojjaṃ anappakaṃ;
全身装饰华丽,傍有众奴仆侍从。
Gehato nikkhamitvāna, uyyānamabhihārayiṃ.
携带饮食,糠粥粗饭;
§147
147.
一百四十七。
‘‘Tattha ramitvā kīḷitvā, āgacchantī sakaṃ gharaṃ;
离开舍宅,进入园林居住。
Vihāraṃ daṭṭhuṃ pāvisiṃ, sākete añjanaṃ vanaṃ.
在那里游乐玩耍,然后一同回到自己的宅邸;
§148
148.
一百四十八。
‘‘Disvāna lokapajjotaṃ, vanditvāna upāvisiṃ;
进入了住所,见到了沙盖德的阿难林。
So me dhammamadesesi, anukampāya cakkhumā.
见到了世间的灯火,礼敬后而安住;
§149
149.
一百四十九。
‘‘Sutvā ca kho mahesissa, saccaṃ sampaṭivijjhahaṃ;
尔时,有智慧者为了慈悲为我宣说法义。
Tattheva virajaṃ dhammaṃ, phusayiṃ amataṃ padaṃ.
又闻大圣所说,真理得以彻知;
§150
150.
在此,即于彼处,呈现纯净无染的法,显现不生不灭的境界。
‘‘Tato viññātasaddhammā, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
一百五十。
Tisso vijjā anuppattā, amoghaṃ buddhasāsana’’nti. –
『于是,对已明了的正法,出家弃居,入无家者行列;
Imā gāthā abhāsi.
三明未得成就之处,佛陀教法无遗失、无误。』
Tattha alaṅkatāti vibhūsitā. Taṃ pana alaṅkatākāraṃ dassetuṃ ‘‘suvasanā mālinī candanokkhitā’’ti vuttaṃ. Tattha mālinīti mālādhārinī. Candanokkhitāti candanānulittā. Sabbābharaṇasañchannāti hatthūpagādīhi sabbehi ābharaṇehi alaṅkāravasena sañchāditasarīrā.
此为颂语所宣说。
Annaṃpānañca ādāya, khajjaṃ bhojjaṃ anappakanti sāliodanādiannaṃ, ambapānādipānaṃ, piṭṭhakhādanīyādikhajjaṃ, avasiṭṭhaṃ āhārasaṅkhātaṃ bhojjañca pahūtaṃ gahetvā. Uyyānamabhihārayinti nakkhattakīḷāvasena uyyānaṃ upanesiṃ. Annapānādiṃ tattha ānetvā saha parijanena kīḷantī ramantī paricāresinti adhippāyo.
其中‘装饰’者为华美庄严之意。但若欲显现此庄严之相,谓其为『香气宜人、花环环绕、以檀香覆护』。此中‘花环’者,为环挂的花饰;‘以檀香覆护’者,指如檀香液润泽之意。身体被象牙杖等诸种装饰品充满覆盖,呈现为佩戴众多装饰物所庄严的形象。
Sākete añjanaṃ vananti sāketasamīpe añjanavane vihāraṃ pāvisiṃ.
在那里先取饮食之物,有煮熟之食、干烤之食、未经加工的米及汤饭等食物,以及蜜水等饮料,还有糠麸等可食之烤物。携带多样精饍已备之食,像是园林一般,因繁星之戏,领进园中。引来饮食等物,与随从一同嬉戏欢悦,侍奉饮食之主。
Lokapajjotanti ñāṇapajjotena lokassa pajjotabhūtaṃ.
在沙盖德城附近,有名为安荼那林的安荼那林苑,于彼林中入定居住。
Phusayinti phusiṃ, adhigacchinti attho. Sesaṃ vuttanayameva.
以智慧之光照明世间,令世间显现光明。
Sujātātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 净除污垢,获得其义。余者唯复述兹法。
5. Anopamātherīgāthāvaṇṇanā苏嘉达长老尼偈注释结束。
Ucce kuletiādikā anopamāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī anukkamena vimuttiparipācanīye dhamme paribrūhitvā imasmiṃ buddhuppāde sāketanagare majjhassa nāma seṭṭhino dhītā hutvā nibbatti. Tassā rūpasampattiyā anopamāti nāmaṃ ahosi. Tassā vayappattakāle bahū seṭṭhiputtā rājamahāmattā rājāno ca pitu dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘attano dhītaraṃ anopamaṃ dehi, idañcidañca te dassāmā’’ti. Sā taṃ sutvā upanissayasampannatāya ‘‘gharāvāsena mayhaṃ attho natthī’’ti satthu santikaṃ gantvā dhammaṃ sutvā ñāṇassa paripākaṃ gatattā desanānusārena vipassanaṃ ārabhitvā taṃ ussukkāpentī maggapaṭipāṭiyā tatiyaphale patiṭṭhāsi. Sā satthāraṃ pabbajjaṃ yācitvā satthuāṇāya bhikkhunupassayaṃ upagantvā bhikkhunīnaṃ santike pabbajitvā sattame divase arahattaṃ sacchikatvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena –
五、阿诺巴玛长老尼偈注释
§151
151.
一百五十一。
‘‘Ucce kule ahaṃ jātā, bahuvitte mahaddhane;
关于高贵的行者,佛弟子以诗句比喻其无比崇高。此类诗句,先佛出世时亦同样被作,为不断发展、依因缘而生、善巧奉仕解脱、随顺教法者所称颂。在此佛出世时,于沙盖德城中,有一名为马惹者贵族之女诞生。因其容貌之美,称名为“无比”,年老时有多位贵族子弟、官长及国王派遣使者,请求给予自己女儿无比,承袭此名。她听闻后,了悟此名实为缘起相续所成,认为仅在家生活已无益,于是往见三宝,听闻佛法,智慧滋长,证得内观禅定,依正行道得第三果果位。她请求佛为师出家,并莅临比库尼众中出家,于第七日证得阿拉汉果。随后回顾自身修行,作如是赞歌——
Vaṇṇarūpena sampannā, dhītā majjhassa atrajā.
『我出生于高贵家族,拥有丰厚家财,』
§152
152.
一百五十二。
‘‘Patthitā rājaputtehi, seṭṭhiputtehi gijjhitā;
『容貌端庄美好,有一女儿正值中年。』
Pitu me pesayī dūtaṃ, detha mayhaṃ anopamaṃ.
『她被许配给王子、城主之子,深受宠爱;』
§153
153.
一百五十三。
‘‘Yattakaṃ tulitā esā, tuyhaṃ dhītā anopamā;
『父亲派遣信使,赐予我无比的宝贵礼物。』
Tato aṭṭhaguṇaṃ dassaṃ, hiraññaṃ ratanāni ca.
『这根杠秤是坚固的,你的女儿无可比拟;』
§154
154.
一百五十四。
‘‘Sāhaṃ disvāna sambuddhaṃ, lokajeṭṭhaṃ anuttaraṃ;
『于是显现八倍于此的黄金珠宝。』
Tassa pādāni vanditvā, ekamantaṃ upāvisiṃ.
『我见到了正觉者,世间至尊,无上者;』
§155
155.
一百五十五。
‘‘So me dhammamadesesi, anukampāya gotamo;
『于是顶礼其足,独自端坐一旁。』
Nisinnā āsane tasmiṃ, phusayiṃ tatiyaṃ phalaṃ.
『于是世尊出于慈悲,宣说法义』,
§156
156.
一百五十六。
‘‘Tato kesāni chetvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
『当时坐于彼座,示现第三果之相』。
Ajja me sattamī ratti, yato taṇhā visesitā’’ti. –
『尔后剃除头发,出家为无家士』,
Imā gāthā abhāsi.
『今日我第七夜,因渴爱别特显著』。」
Tattha ucce kuleti uḷāratame vessakule. Bahuvitteti alaṅkārādipahūtavittūpakaraṇe. Mahaddhaneti nidhānagatasseva cattārīsakoṭiparimāṇassa mahato dhanassa atthibhāvena mahaddhane ahaṃ jātāti yojanā. Vaṇṇarūpena sampannāti vaṇṇasampannā ceva rūpasampannā ca, siniddhabhāsurāya chavisampattiyā vatthābharaṇādisarīrāvayavasampattiyā ca samannāgatāti attho. Dhītā majjhassa atrajāti majjhanāmassa seṭṭhino orasā dhītā.
此偈如是说。
Patthitā rājaputtehīti ‘‘kathaṃ nu kho taṃ labheyyāmā’’ti rājakumārehi abhipatthitā. Seṭṭhiputtehi gijjhitāti tathā seṭṭhikumārehipi abhigijjhitā paccāsīsitā. Detha mayhaṃ anopamanti rājaputtādayo ‘‘detha mayhaṃ anopamaṃ detha mayha’’nti pitu santike dūtaṃ pesayiṃsu.
此处在乌莱村的乌拉拉到瓦萨村中。所谓“多财”者,指财物富饶,装饰品等种种财富具足之义。所谓“巨富”者,如同有四十四亿数量的财宝积聚,因此“巨富”是财富广大之意,据此称我为巨富。谓具备色相形态者,即具有美丽颜色相和形体相,且具备光明闪耀的光泽以及财富财用等身体器官的福德俱足之义。女儿中最优秀者,被称为中间者之女,中间者的统治者之女称为大女。
Yattakaṃ tulitā esāti ‘‘tuyhaṃ dhītā anopamā yattakaṃ dhanaṃ agghatī’’ti tulitā lakkhaṇaññūhi paricchinnā, ‘‘tato aṭṭhaguṇaṃ dassāmī’’ti pitu me pesayi dūtanti yojanā. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
称为国王子女者,即由王子们所欲得问道“该怎样才能获得呢?”国王之子们为求此义而来。在富商之子眼中亦是政要子弟,他们同样寻求并追随此义。这些国王子弟等无有比拟者,因而托人至父亲近前献上邀请:“请赐予无有比拟之物,请赐予无有比拟之物。”
Anopamātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 所赠之物具有无比性,谓“汝之女儿无有比拟,此财宝无比拟”。赠物乃具有无比之标志者,持有者为征信者。父亲派遣使者传言:“从此处我将给你八倍。”此义以距离之单位“约”计。以下即为续述内容。
6. Mahāpajāpatigotamītherīgāthāvaṇṇanā阿诺巴玛长老尼偈注释结束。
Buddhavīra namo tyatthūtiādikā mahāpajāpatigotamiyā gāthā. Ayampi kira padumuttarassa bhagavato kāle haṃsavatīnagare kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā satthu santike dhammaṃ suṇantī satthāraṃ ekaṃ bhikkhuniṃ rattaññūnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapentaṃ disvā, adhikārakammaṃ katvā taṃ ṭhānantaraṃ patthetvā yāvajīvaṃ dānādīni puññāni katvā kappasatasahassaṃ devamanussesu saṃsaritvā, kassapassa ca bhagavato antare amhākañca bhagavato buddhasuññe loke bārāṇasiyaṃ pañcannaṃ dāsisatānaṃ jeṭṭhikā hutvā nibbatti. Atha sā vassūpanāyikasamaye pañca paccekabuddhe nandamūlakapabbhārato isipatane otaritvā, nagare piṇḍāya caritvā isipatanameva gantvā, vassūpanāyikasamaye kuṭiyā atthāya hatthakammaṃ pariyesante disvā, tā dāsiyo tāsaṃ attano ca sāmike samādapetvā caṅkamādiparivārasampannā pañca kuṭiyo kāretvā, mañcapīṭhapānīyaparibhojanīyabhājanādīni upaṭṭhapetvā paccekabuddhe temāsaṃ tattheva vasanatthāya paṭiññaṃ kāretvā vārabhikkhaṃ paṭṭhapesuṃ. Yā attano vāradivase bhikkhaṃ dātuṃ na sakkoti, tassā sayaṃ sakagehato nīharitvā deti. Evaṃ temāsaṃ paṭijaggitvā pavāraṇāya sampattāya ekekaṃ dāsiṃ ekekaṃ sāṭakaṃ vissajjāpesi. Pañcathūlasāṭakasatāni ahesuṃ. Tāni parivattāpetvā pañcannaṃ paccekabuddhānaṃ ticīvarāni katvā adāsi. Paccekabuddhā tāsaṃ passantīnaṃyeva ākāsena gandhamādanapabbataṃ agamaṃsu.
六、玛哈巴嘉巴娣果德弥长老尼偈注释
Tāpi sabbā yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devaloke nibbattiṃsu. Tāsaṃ jeṭṭhikā tato cavitvā bārāṇasiyā avidūre pesakāragāme pesakārajeṭṭhakassa gehe nibbattitvā viññutaṃ patvā, padumavatiyā putte pañcasate paccekabuddhe disvā sampiyāyamānā sabbe vanditvā bhikkhaṃ adāsi. Te bhattakiccaṃ katvā gandhamādanameva agamaṃsu. Sāpi yāvajīvaṃ kusalaṃ katvā devamanussesu saṃsarantī amhākaṃ satthu nibbattito puretarameva devadahanagare mahāsuppabuddhassa gehe paṭisandhiṃ gaṇhi, gotamītissā gottāgatameva nāmaṃ ahosi; mahāmāyāya kaniṭṭhabhaginī. Lakkhaṇapāṭhakāpi ‘‘imāsaṃ dvinnampi kucchiyaṃ vasitā dārakā cakkavattino bhavissantī’’ti byākariṃsu. Suddhodanamahārājā vayappattakāle dvepi maṅgalaṃ katvā attano gharaṃ abhinesi.
这段为世尊赞歌,始自“礼敬佛陀勇者”等句,是由摩诃巴嘉巴娣果德弥所作。在莲华城,由世尊,世尊时称波罗奈城,他在世时,设立一尊女比库尼,以学习乐善,作为首领,担任教团职务。比库尼此后于那时空无佛世间,居波罗奈,成为五百名奴婢之首领。后来在雨季期间,她随五位辟支佛从南延山下至仙人堕处,行乞布施,奉事辟支佛,建立五个小庵,配备床榻、饮食等需求,供辟支佛在此地安住三个月。她将奴婢及主人共同缔结契约,礼供布施若其日不能行布施,则亲自自家施给。如此供养三月,完成结束时,她将每位奴婢遣散各回本处。她收回五百余金币,转交五位辟支佛,并将三衣为之制作,给予。辟支佛们观众施功德之诚,随后应以香山为住。
Aparabhāge amhākaṃ satthari uppajjitvā pavattitavaradhammacakke anupubbena tattha tattha veneyyānaṃ anuggahaṃ karonte vesāliṃ upanissāya kūṭāgārasālāyaṃ viharante suddhodanamahārājā setacchattassa heṭṭhā arahattaṃ sacchikatvā parinibbāyi. Atha mahāpajāpatigotamī pabbajitukāmā hutvā satthāraṃ ekavāraṃ pabbajjaṃ yācamānā alabhitvā dutiyavāraṃ kese chindāpetvā kāsāyāni acchādetvā kalahavivādasuttantadesanāpariyosāne (su. ni. 868 ādayo) nikkhamitvā pabbajitānaṃ pañcannaṃ sakyakumārasatānaṃ pādaparicārikāhi saddhiṃ vesāliṃ gantvā ānandattheraṃ satthāraṃ yācāpetvā aṭṭhahi garudhammehi (a. ni. 8.51; cūḷava. 403) pabbajjañca upasampadañca paṭilabhi. Itarā pana sabbāpi ekatoupasampannā ahesuṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato panetaṃ vatthu pāḷiyaṃ āgatameva.
这些供养者皆终其一生行善,因而生天。其长领日后亦离世,生于波罗奈就近庄园,先后见到五百名辟支佛齐聚,皆以恭敬礼拜,布施供养。辟支佛们完成食事,随后前来香山。她同样终其一生行善,周游天人与人间,受世尊涅槃影响后,于天中王城大善觉宅出生,为名“果德弥”。其小妹名为“大摩耶”,著名预言者曾言:“此处两女将成为转轮圣王之妻。”净饭王于圆寂时,献上两项吉祥礼品,并展现其宫殿庄严。
Evaṃ upasampannā pana mahāpajāpatigotamī satthāraṃ upasaṅkamitvā abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Athassā satthā dhammaṃ desesi. Sā satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā bhāvanamanuyuñjantī na cirasseva abhiññāpaṭisambhidāparivāraṃ arahattaṃ pāpuṇi. Sesā pana pañcasatā bhikkhuniyo nandakovādapariyosāne (ma. ni. 3.398 ādayo) chaḷabhiññā ahesuṃ. Athekadivasaṃ satthā jetavanamahāvihāre ariyagaṇamajjhe nisinno bhikkhuniyo ṭhānantare ṭhapento mahāpajāpatigotamiṃ rattaññūnaṃ bhikkhunīnaṃ aggaṭṭhāne ṭhapesi. Sā phalasukhena nibbānasukhena ca vītināmentī kataññutāya ṭhatvā ekadivasaṃ satthu guṇābhitthavanapubbakaupakārakavibhāvanāmukhena aññaṃ byākarontī –
之后我等世尊出世,开始转法轮,逐渐对众生布施适切恩惠。住舍利城依靠窣堵波寺院修行的净饭王,于舍利城净饭王宫殿下证得阿拉汉,究竟入涅槃。大摩耶夫人有意出家,一次请世尊出家未获准,第二次请请求后剃发,换袈裟,覆蔽身躯。至汲摩诃婆提议流亡之地,入寺院结集听讲业果法,胜果阿难尊者为其导师,获得出家及具足比库尼戒。其余诸弟子亦同日受具足戒。以上内容简略传述,详细经文见巴利文原注。
§157
157.
一百五十七。
‘‘Buddhavīra namo tyatthu, sabbasattānamuttama;
于是,已具上座尼众地位的大玛哈巴嘉巴娣果德弥,恭敬地向导师步近,向佛陀顶礼后,在一旁立定。随后佛陀为她说法。此时她于佛陀面前取其修行道场,专心修习禅定与观照,未久即证得包括超妙三明在内的阿拉汉果。随后其余五百多比库尼在古兰那瓦达经末说教之后,也悉皆成就第六识通。某一日佛陀在揭德林给孤独园,身处圣众群中,诸比库尼端坐,安置大玛哈巴嘉巴娣果德弥于六根明达比库尼众之首座,令其坐定。她因证得成果之乐,涤除涅槃之乐,安然现起报恩心,一日中,因佛陀的功德资助及前因缘故,作他不同之赞述——
Yo maṃ dukkhā pamocesi, aññañca bahukaṃ janaṃ.
“佛陀英雄,顶礼彼。众生中最尊贵;
§158
158.
一百五十八。
‘‘Sabbadukkhaṃ pariññātaṃ, hetutaṇhā visositā;
彼解我苦,且令众多他人获释。
Bhāvito aṭṭhaṅgiko maggo, nirodho phusito mayā.
“诸苦皆已透彻,因缘渴望已摒弃;
§159
159.
八正道已被我修习,灭尽已为我触及。
‘‘Mātā putto pitā bhātā, ayyakā ca pure ahuṃ;
一百五十九。
Yathābhuccamajānantī, saṃsariṃhaṃ anibbisaṃ.
『母亲、儿子、父亲、兄弟,以及先辈众多,
§160
160.
如同不知火者,我在轮回中流转不已。』
‘‘Diṭṭho hi me so bhagavā, antimoyaṃ samussayo;
一百六十。
Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo.
『世尊这位已经为我现见,最终的烦恼已经断尽;』
§161
161.
一百六十一。
‘‘Āraddhavīriye pahitatte, niccaṃ daḷhaparakkame;
轮回已断绝,今已无再生。
Samagge sāvake passe, esā buddhāna vandanā.
于精进勇猛之人,恒常有坚毅猛进;
§162
162.
一百六十二。
‘‘Bahūnaṃ vata atthāya, māyā janayi gotamaṃ;
当其观察同法弟子,此即是对佛的礼敬。
Byādhimaraṇatunnānaṃ, dukkhakkhandhaṃ byapānudī’’ti. – imā gāthā abhāsi;
果德玛诞生乃为利益众生之故,乃是如幻的出现;
Tattha buddhavīrāti catusaccabuddhesu vīra, sabbabuddhā hi uttamavīriyehi catusaccabuddhehi vā catubbidhasammappadhānavīriyanipphattiyā vijitavijayattā vīrā nāma. Bhagavā pana vīriyapāramipāripūriyā caturaṅgasamannāgatavīriyādhiṭṭhānena sātisayacatubbidhasammappadhānakiccanipphattiyā tassā ca veneyyasantāne sammadeva patiṭṭhāpitattā visesato vīriyayuttatāya vīroti vattabbataṃ arahati. Namo tyatthūti namo namakkāro te hotu. Sabbasattānamuttamāti apadādibhedesu sattesu sīlādiguṇehi uttamo bhagavā. Tadekadesaṃ satthupakāraguṇaṃ dassetuṃ, ‘‘yo maṃ dukkhā pamocesi, aññañca bahukaṃ jana’’nti vatvā attano dukkhā pamuttabhāvaṃ vibhāventī ‘‘sabbadukkha’’nti gāthamāha.
“疾病、死亡以及诸苦蕴的生起”等,谓此众苦蔓延无边。此偈言说此义。
Puna yato pamocesi, taṃ vaṭṭadukkhaṃ ekadesena dassentī ‘‘mātā putto’’ti gāthamāha. Tattha yathābhuccamajānantīti pavattihetuādiṃ yathābhūtaṃ anavabujjhantī. Saṃsariṃhaṃ anibbisanti saṃsārasamudde patiṭṭhaṃ avindantī alabhantī bhavādīsu aparāparuppattivasena saṃsariṃ ahanti kathentī āha ‘‘mātā putto’’tiādi. Yasmiṃ bhave etassa mātā ahosi, tato aññasmiṃ bhave tasseva putto, tato aññasmiṃ bhave pitā bhātā ahūti attho.
其中“佛勇士”者,指四圣谛启悟者之勇士,一切佛陀皆因具足最高的勇猛,即由四圣谛或四种正勤的成就、胜利而得名勇士。世尊则因精进波罗蜜圆满、具有四力相之勇猛,依止正念修行,具足四种正勤之功德,成立戒律糅合之清净僧团,故特别称为勇士者。此乃阿拉汉当称之义。敬礼于此,致敬于彼。佛为一切众生之最尊者,具足最究竟之品德。在某处为说法方便,曾言:“我为解脱诸苦者,亦令多人得解脱。”自分释其解脱一切苦义,偈曰“诸苦尽灭”。
‘‘Diṭṭhohi me’’ti gāthāyapi attano dukkhato pamuttabhāvameva vibhāveti. Tattha diṭṭho hi me so bhagavāti so bhagavā sammāsambuddho attanā diṭṭhalokuttaradhammadassanena ñāṇacakkhunā mayā paccakkhato diṭṭho. Yo hi dhammaṃ passati, so bhagavantaṃ passati nāma. Yathāha – ‘‘yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passatī’’tiādi (saṃ. ni. 3.87).
复次,彼解脱者,唯以一端示现轮回之苦,谓“母亲与子”。此谓因无知等生起境界之缘故,现实所不解。众生沉溺轮回之海,陷于无尽之生死流转,无法获致安立,遂以母子关系比喻此生死相续之苦,言“母亲子”。谓若在某一世中,有此母者,则在他生中必有其子,次他生即有父兄之义。
Āraddhavīriyeti paggahitavīriye. Pahitatteti nibbānaṃ pesitacitte. Niccaṃ daḷhaparakkameti apattassa pattiyā pattassa vepullatthāya sabbakālaṃ thiraparakkame. Samaggeti sīladiṭṭhisāmaññena saṃhatabhāvena samagge. Satthudesanāya savanante jātattā sāvake, ‘‘ime maggaṭṭhā ime phalaṭṭhā’’ti yāthāvato passati. Esā buddhāna vandanāti yā satthu dhammasarīrabhūtassa ariyasāvakānaṃ ariyabhāvabhūtassa ca lokuttaradhammassa attapaccakkhakiriyā, esā sammāsambuddhānaṃ sāvakabuddhānañca vandanā yāthāvato guṇaninnatā.
“我已得见”偈中,亦自释其已离苦之境。此中“已见者”,指世尊耶,乃正觉者,亲自身证出世间最高法之见,庄严智慧之眼被悉。何以故?凡能见法者,亦是见佛也。正如偈中:“若能见法者,即见我也”。
‘‘Bahūnaṃ vata atthāyā’’ti osānagāthāyapi satthu lokassa bahūpakārataṃyeva vibhāveti. Yaṃ panettha atthato na vibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.
“精进勇猛”即坚决之勇猛,所发之勇猛。此勇猛谓心不放逸,直达涅槃境界。恒常迅速勇猛乃于障碍清净后,于一切时刻坚定不移之进取。与禅定戒见并合,体为和合。闻法时,众弟子根性各异,能够实相洞察“此为正道,此为果”,如实明了。此正是禀承佛陀教法、觉悟圣徒及出世精神之朝礼敬意,也是真正敬礼正觉及其弟子之大德。
Athekadā mahāpajāpatigotamī satthari vesāliyaṃ viharante mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ sayaṃ vesāliyaṃ bhikkhunupassaye viharantī pubbaṇhasamayaṃ vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā bhattaṃ bhuñjitvā attano divāṭṭhāne yathāparicchinnakālaṃ phalasamāpattisukhena vītināmetvā phalasamāpattito vuṭṭhāya attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā somanassajātā attano āyusaṅkhāre āvajjentī tesaṃ khīṇabhāvaṃ ñatvā evaṃ cintesi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ vihāraṃ gantvā bhagavantaṃ anujānāpetvā manobhāvanīye ca there sabbeva sabrahmacariye āpucchitvā idheva āgantvā parinibbāyeyya’’nti. Yathā ca theriyā, evaṃ tassā parivārabhūtānaṃ pañcannaṃ bhikkhunisatānaṃ parivitakko ahosi. Tena vuttaṃ apadāne (apa. therī 2.2.97-288) –
“为广大利益”,此偈言亦释显世尊教化天下之众多利益。若此处于义理上未显其充分,则应深刻体认。
‘‘Ekadā lokapajjoto, vesāliyaṃ mahāvane;
有一次,玛哈巴嘉巴娣果德弥比库尼在沙瓦提城外的伟大林苑中,于蔽棚僧舍的僧房内,自己独自一人依止着沙瓦提的比库尼僧院。清晨,她行乞于沙瓦提地,到僧众中接受供养,用膳后,即往自己的卧处,依约定的时间静心,安然度过果报到来的乐趣。果报现行之后,起身反观自己的修行,心生欢喜,因觉知自己命数将尽,了知寿命将灭,便这样思惟说:‘我如今若到安住处,获得世尊许可,不违教法地询问各位长老,因缘具足而至此地,应当必能证得无余涅槃。’当时,这比库尼便与五位同行的比库尼结伴同行。于是《长老诗》云:
Kūṭāgāre kusālāyaṃ, vasate narasārathi.
‘有一次,天下之灯火辉煌照耀之时,沙瓦提的伟大林苑中;
‘‘Tadā jinassa mātucchā, mahāgotami bhikkhunī;
于贤良的蔽棚僧舍,居住着一位马车夫。
Tahiṃ kate pure ramme, vasī bhikkhunupassaye.
那里,世尊的母亲,伟大的玛哈巴嘉巴娣比库尼;
‘‘Bhikkhunīhi vimuttāhi, satehi saha pañcahi;
曾于此处过去世间安隐之所,依止于比库尼僧院。
Rahogatāya tassevaṃ, citassāsi vitakkitaṃ.
与五位解脱之比库尼,与十位同伴共处;‘
‘‘Buddhassa parinibbānaṃ, sāvakaggayugassa vā;
流浪于沙瓦提的人们,心中也同样生起了思虑。
Rāhulānandanandānaṃ, nāhaṃ lacchāmi passituṃ.
‘无论是佛陀圆寂,还是声闻众生的当代;
‘‘Buddhassa parinibbānā, sāvakaggayugassa vā;
对于拉胡、难达、难达等人,我不愿意观看。’
Mahākassapanandānaṃ, ānandarāhulāna ca.
‘无论是佛陀涅槃,还是声闻众生的当代;
‘‘Paṭikaccāyusaṅkhāraṃ, osajjitvāna nibbutiṃ;
对大咖沙巴、难达、阿难多尔胡拉等人,
Gaccheyyaṃ lokanāthena, anuññātā mahesinā.
舍弃相应的寿命业,成就了涅槃。’
‘‘Tathā pañcasatānampi, bhikkhunīnaṃ vitakkitaṃ;
当时,应随从世尊前往,无人能够违抗这位伟大的王者。
Āsi khemādikānampi, etadeva vitakkitaṃ.
如是,五百余比库尼亦曾作此思维;
‘‘Bhūmicālo tadā asi, nāditā devadundubhī;
如同迦摩等比库尼,亦同样作此思维。
Upassayādhivatthāyo, devatā sokapīḷitā.
当时大地震动不止,天鼓之声震天响彻;
‘‘Vilapantā sukaruṇaṃ, tatthassūni pavattayuṃ;
列天众神俱被此状激荡惊恐,忧愁哀伤。
Mittā bhikkhuniyo tāhi, upagantvāna gotamiṃ.
哭泣声极为悲惨悲哀,于彼处无数事端纷纷而生。
‘‘Nipacca sirasā pāde, idaṃ vacanamabravuṃ;
比库尼们亲近她,来到了果德弥前。
Tattha toyalavāsittā, mayamayye rahogatā.
她低首拜地,朗声说出这番话;
‘‘Sā calā calitā bhūmi, nāditā devadundubhī;
那里众女衣衫湿透,幽居于私室之中。
Paridevā ca suyyante, kimatthaṃ nūna gotamī.
土地动摇不安,雷霆震响如天鼓,
‘‘Tadā avoca sā sabbaṃ, yathāparivitakkitaṃ;
哀泣声断断续续,莫非这都是果德弥所为?
Tāyopi sabbā āhaṃsu, yathāparivitakkitaṃ.
于是她详细述说,一切所思所虑都不遗漏,
‘‘Yadi te rucitaṃ ayye, nibbānaṃ paramaṃ sivaṃ;
众人对此一致说道,如所思惟般恰当。
Nibbāyissāma sabbāpi, buddhānuññāya subbate.
『尊者,如果你们喜欢,涅槃是至高极善,
‘‘Mayaṃ sahāva nikkhantā, gharāpi ca bhavāpi ca;
我们都将一切熄灭,唯有佛的知见是真理。』
Sahāyeva gamissāma, nibbānaṃ padamuttamaṃ.
『我们已同出舍离,舍弃家宅与世间,
‘‘Nibbānāya vajantīnaṃ, kiṃ vakkhāmīti sā vadaṃ;
同伴共行,将赴涅槃最高境地。』
Saha sabbāhi niggañchi, bhikkhunīnilayā tadā.
『称赞涅槃者,说此言何为?』
‘‘Upassaye yādhivatthā, devatā tā khamantu me;
当时,与众比库一同,住在比库尼舍宅中。
Bhikkhunīnilayassedaṃ, pacchimaṃ dassanaṃ mama.
『诸天若愿赐福于我,愿听我所祈;
‘‘Na jarā maccu vā yattha, appiyehi samāgamo;
此即比库尼舍宅,后世为我所见。』
Piyehi na viyogotthi, taṃ vajissaṃ asaṅkhataṃ.
『无论有无老死之苦,或与不欢者相聚;
‘‘Avītarāgā taṃ sutvā, vacanaṃ sugatorasā;
或与爱者分别时,此苦皆未曾令我动摇。
Sokaṭṭā parideviṃsu, aho no appapuññatā.
闻此无染无爱之语,乃得甘露滋味般悦耳。』
‘‘Bhikkhunīnilayo suñño, bhūto tāhi vinā ayaṃ;
忧伤悲叹者众,唉吾等福德稀少。
Pabhāte viya tārāyo, na dissanti jinorasā.
『比库尼住处空虚,除彼无他众生;
‘‘Nibbānaṃ gotamī yāti, satehi saha pañcahi;
犹如晨星闪耀,未见如来自胜光辉。』
Nadīsatehiva saha, gaṅgā pañcahi sāgaraṃ.
『果德弥涅槃去,偕同五比库尼;
‘‘Rathiyāya vajantiyo, disvā saddhā upāsikā;
如河与五支流,恒河并五洋海。』
Gharā nikkhamma pādesu, nipacca idamabravuṃ.
『夜晚铃铛响起,虔信善女人闻;'}
‘‘Pasīdassu mahābhoge, anāthāyo vihāya no;
出门踏地,低首说道:
Tayā na yuttā nibbātuṃ, icchaṭṭā vilapiṃsu tā.
“愿大神富悦然欢喜,抛弃孤苦无依的忧愁;
‘‘Tāsaṃ sokapahānatthaṃ, avoca madhuraṃ giraṃ;
那些不适于涅槃者,虽渴望却哭泣悲叹。
Ruditena alaṃ puttā, hāsakāloyamajja vo.
为了消除他们的忧愁,我说了柔和的话语;
‘‘Pariññātaṃ mayā dukkhaṃ, dukkhahetu vivajjito;
你们儿子已哭泣沾湿了面颊,眼中带着欢笑的时刻也已过去。
Nirodho me sacchikato, maggo cāpi subhāvito.
我已彻知此苦,苦的根本已被戳破;
‘‘Pariciṇṇo mayā satthā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ;
『灭尽』者,我已证实;『道路』者,也已善明。
Ohito garuko bhāro, bhavanetti samūhatā.
『教师』者,由我所侍;佛陀教法已然成就;
‘‘Yassatthāya pabbajitā, agārasmānagāriyaṃ;
沉重而难行的负担,已被我弃绝,动摇颠覆的世界亦已摒除。
So me attho anuppatto, sabbasaṃyojanakkhayo.
为此义而出家者,从家中至出家人;
‘‘Buddho tassa ca saddhammo, anūno yāva tiṭṭhati;
此者对我利益无量,诸结缚悉皆断尽。
Nibbātuṃ tāva kālo me, mā maṃ socatha puttikā.
彼佛陀所行正法,终身无有稍减;
‘‘Koṇḍaññānandanandādī , tiṭṭhanti rāhulo jino;
‘我要涅槃的时节尚未到来,孩儿们啊,莫为我悲伤。’
Sukhito sahito saṅgho, hatadabbā ca titthiyā.
‘从拘耶那难达和难达等人而来,拉胡罗这尊圣者安住在那里;’
‘‘Okkākavaṃsassa yaso, ussito māramaddano;
‘至乐为乐的僧团,与被斩断恶业的比库们同在。’
Nanu sampati kālo me, nibbānatthāya puttikā.
‘沃阔族的威望,被魔鬼轻视和压制;’
‘‘Cirappabhuti yaṃ mayhaṃ, patthitaṃ ajja sijjhate;
‘我确实到来涅槃的时节已近,孩儿们,这是为了涅槃的利益。’
Ānandabherikāloyaṃ, kiṃ vo assūhi puttikā.
‘我长久以来所住持的法,今日将宣说终止;’
‘‘Sace mayi dayā atthi, yadi catthi kataññutā;
阿难比利迦婆罗夜,汝等是哪般的爱子?
Saddhammaṭṭhitiyā sabbā, karotha vīriyaṃ daḷhaṃ.
『若我有慈悲,若我有感恩,
‘‘Thīnaṃ adāsi pabbajjaṃ, sambuddho yācito mayā;
并且坚守正法,诸位当努力勇猛行之。』
Tasmā yathāhaṃ nandissaṃ, tathā tamanutiṭṭhatha.
『比库尼中有一人,因我而离家出家,正觉已然使我祈求;
‘‘Tā evamanusāsitvā, bhikkhunīhi purakkhatā;
因此当如我心喜悦,亦应坚固不退移。』
Upecca buddhaṃ vanditvā, idaṃ vacanamabravi.
『她乃如此嘱咐,先行于比库尼众中;』
‘‘Ahaṃ sugata te mātā, tvañca vīra pitā mama;
心怀舍离心,恭敬礼拜佛陀之后,说出此语。
Saddhammasukhada nātha, tayi jātāmhi gotama.
我为你生,佛陀,你是我胜利的父亲,我的母亲;
‘‘Saṃvaddhitoyaṃ sugata, rūpakāyo mayā tava;
正法之乐使者,是你,我于其母胎中生,名果德玛。
Anindito dhammakāyo, mama saṃvaddhito tayā.
此乃帮助增长的,佛陀,此为你所具的色身;
‘‘Muhuttaṃ taṇhāsamaṇaṃ, khīraṃ tvaṃ pāyito mayā;
此为无垢正法之身,是由你增长护持;
Tayāhaṃ santamaccantaṃ, dhammakhīrañhi pāyitā.
一时你为断除渴爱,饮我所奉乳汁。
‘‘Bandhanārakkhaṇe mayhaṃ, aṇaṇo tvaṃ mahāmune;
以此为止息,我得到了法乳的滋养。
Puttakāmā thiyo yācaṃ, labhanti tādisaṃ sutaṃ.
“大圣者,愿你为我护持束缚的戒律。
‘‘Mandhātādinarindānaṃ, yā mātā sā bhavaṇṇave;
子欲可施,可求得这样的闻法。
Nimuggāhaṃ tayā putta, tāritā bhavasāgarā.
“愚钝无知之人,其母即是那世间;
‘‘Rañño mātā mahesīti, sulabhaṃ nāmamitthinaṃ;
我由彼母抱持儿子,渡过生死苦海。
Buddhamātāti yaṃ nāmaṃ, etaṃ paramadullabhaṃ.
“若谓母亲为王者,易被诸恶友所喊唤;
‘‘Tañca laddhaṃ mahāvīra, paṇidhānaṃ mamaṃ tayā;
所谓世尊母,此名甚为难得。
Aṇukaṃ vā mahantaṃ vā, taṃ sabbaṃ pūritaṃ mayā.
伟大勇士,赖你成就我誓愿;
‘‘Parinibbātumicchāmi , vihāyemaṃ kaḷevaraṃ;
无论微小或广大,一切皆由我所圆满。
Anujānāhi me vīra, dukkhantakara nāyaka.
我愿断尽烦恼,舍弃此躯壳;
‘‘Cakkaṅkusadhajākiṇṇe, pāde kamalakomale;
勇士,准许我如愿,痛苦终结的导师。
Pasārehi paṇāmaṃ te, karissaṃ puttauttame.
轮轮九轮光耀遍布,足踏莲花柔软。
‘‘Suvaṇṇarāsisaṅkāsaṃ, sarīraṃ kuru pākaṭaṃ;
我向你合掌致敬,将为尊贵的子嗣奉上礼敬。
Katvā dehaṃ sudiṭṭhaṃ te, santiṃ gacchāmi nāyaka.
请为我呈现这具如金刚石般坚固、具体显现的身体;
‘‘Dvattiṃsalakkhaṇūpetaṃ, suppabhālaṅkataṃ tanuṃ;
我已为你清晰地建立了身体,依法随顺于导师得以安住。
Sañjhāghanāva bālakkaṃ, mātucchaṃ dassayī jino.
这具身体具备二十五种特征,形态美好且洁净无瑕;
‘‘Phullāravindasaṃkāse , taruṇādiccasappabhe;
如黄昏时柔弱的孩童,展现母亲般的娇柔,胜者以此示现。
Cakkaṅkite pādatale, tato sā sirasā pati.
形体如盛开莲花般璀璨,炯炯生辉,如青春朝阳初露般光明。
‘‘Paṇamāmi narādicca, ādiccakulaketukaṃ;
先在脚底画圆环,继而以头顶着地。
Pacchime maraṇe mayhaṃ, na taṃ ikkhāmahaṃ puno.
『我顶礼人王之首,最尊崇最崇高之者;
‘‘Itthiyo nāma lokagga, sabbadosākarā matā;
于后世临终之时,我不愿再有所求。』
Yadi ko catthi doso me, khamassu karuṇākara.
『世间之女子,皆以多有过错为业;
‘‘Itthikānañca pabbajjaṃ, haṃ taṃ yāciṃ punappunaṃ;
若我有何过失,愿慈悲者宽恕。』
Tattha ce atthi doso me, taṃ khamassu narāsabha.
『我多次请求,允许我出家为女众;』
‘‘Mayā bhikkhuniyo vīra, tavānuññāya sāsitā;
若我有所过失,请原谅我,汝等人中之杰士。
Tatra ce atthi dunnītaṃ, taṃ khamassu khamādhipa.
比库尼们,吾曾为汝增益,哀愍同体之心所致;
‘‘Akkhante nāma khantabbaṃ, kiṃ bhave guṇabhūsane;
倘若其中有缺失失德者,请寛恕,那寛恕之主。
Kimuttaraṃ te vatthāmi, nibbānāya vajantiyā.
宽恕乃应当之行,何况汝是具资德之人;
‘‘Suddhe anūne mama bhikkhusaṅghe, lokā ito nissarituṃ khamante;
我愿为汝开示究竟之道,导向涅槃开悟者。
Pabhātakāle byasanaṅgatānaṃ, disvāna niyyātiva candalekhā.
在纯净之比库僧团中,世间众生得以远离苦难,因其宽恕之心。
‘‘Tadetarā bhikkhuniyo jinaggaṃ, tārāva candānugatā sumeruṃ;
清晨时分,见诸堕落者,星辰尚未退去,天光微露。
Padakkhiṇaṃ kacca nipacca pāde, ṭhitā mukhantaṃ samudikkhamānā.
那些比库尼们戏谑说:你们这些女人尾随明月,攀登须弥山峰;
‘‘Na tittipubbaṃ tava dassanena, cakkhuṃ na sotaṃ tava bhāsitena;
绕行在两脚间,立于地上,面向东边,向日出之方张望。
Cittaṃ mamaṃ kevalamekameva, pappuyya taṃ dhammarasena titti.
你以前的见识并非如此,你所言语所见之眼耳并非真正;
‘‘Nadato parisāyaṃ te, vāditabbapahārino;
我心唯独专注于一法,唯凭法味获得喜悦和满足。
Ye te dakkhanti vadanaṃ, dhaññā te narapuṅgava.
你在众人中如同颂唱者,应当说话而反被击打;
‘‘Dīghaṅgulī tambanakhe, subhe āyatapaṇhike;
『目能注视其口者』者,彼等乃为有福之人中英杰。
Ye pāde paṇamissanti, tepi dhaññā guṇandhara.
『长指并甲坚固、具美丽之六处者』,
‘‘Madhurāni pahaṭṭhāni, dosagghāni hitāni ca;
『能以足行礼者』,彼亦为有福之德载者。
Ye te vākyāni suyyanti, tepi dhaññā naruttama.
『甜美且端正者,能令所恨消除者』,
‘‘Dhaññāhaṃ te mahāvīra, pādapūjanatapparā;
『其语善言者』,彼亦为上等人中有福者。
Tiṇṇasaṃsārakantārā, suvākyena sirīmato.
『我谓彼等为大勇士,先行足拜礼者』。
‘‘Tato sā anusāvetvā, bhikkhusaṅghampi subbatā;
离越轮回苦海的深渊者,以圆满正语庄严美妙。
Rāhulānandanande ca, vanditvā idamabravi.
于是顺次跟随,善护比库僧团;
‘‘Āsīvisālayasame, rogāvāse kaḷevare;
对拉胡兰难达等人,顶礼敬拜后说此语。
Nibbindā dukkhasaṅghāṭe, jarāmaraṇagocare.
如同被箭所伤的躯体,居于病疫之所;
‘‘Nānākalimalākiṇṇe, parāyatte nirīhake;
已厌弃苦痛的聚集地,轮回老死的境地。
Tena nibbātumicchāmi, anumaññatha puttakā.
染污诸染处遍布,流离无依又无助者;
‘‘Nando rāhulabhaddo ca, vītasokā nirāsavā;
因此,我欲断除此苦,汝等子弟应当同意。
Ṭhitācalaṭṭhiti thirā, dhammatamanucintayuṃ.
难达、拉胡喇和跋多,皆已断除忧恼、远离染污,
‘‘Dhiratthu saṅkhataṃ lolaṃ, asāraṃ kadalūpamaṃ;
坚定不动,如磐石不摇,坚决观察法义,
Māyāmarīcisadisaṃ, ittaraṃ anavaṭṭhitaṃ.
要持守心意,断绝动荡,如木筏无依,空虚无用;
‘‘Yattha nāma jinassāyaṃ, mātucchā buddhaposikā;
如幻觉、如盐分之苦,亦如风吹之烽烟,别无痕迹;
Gotamī nidhanaṃ yāti, aniccaṃ sabbasaṅkhataṃ.
此地乃为胜者,即佛之母腹中所依之处。
‘‘Ānando ca tadā sekho, sokaṭṭo jinavacchalo;
果德弥去世,诸法皆无常。
Tatthassūni karonto so, karuṇaṃ paridevati.
那时安那多赫然成为弟子,悲痛不已,心意动摇;
‘‘Hā santiṃ gotamī yāti, nūna buddhopi nibbutiṃ;
他为此种种之事哀伤悲悯,泪流满面。
Gacchati na cireneva, aggiriva nirindhano.
他唤果德弥说:『啊,果德弥啊,安宁远离,
‘‘Evaṃ vilāpamānaṃ taṃ, ānandaṃ āha gotamī;
犹如火灾不久之余焰,将要熄灭。』
Sutasāgaragambhīra, buddhopaṭṭhāna tappara.
如此悲叹之时,果德弥对安那多说道;
‘‘Na yuttaṃ socituṃ putta, hāsakāle upaṭṭhite;
如深广的海洋般听闻者,勤习于佛法所依,坚精勤奋。
Tayā me saraṇaṃ putta, nibbānaṃ tamupāgataṃ.
『于子而言,不适合悲伤,尤其在欢笑时相伴身旁;
‘‘Tayā tāta samajjhiṭṭho, pabbajjaṃ anujāni no;
以此子为我护持,乃至涅槃已临至之境。
Mā putta vimano hohi, saphalo te parissamo.
故父亲受困扰时,应令其出家护持,不可违背;
‘‘Yaṃ na diṭṭhaṃ purāṇehi, titthikācariyehipi;
莫使子孤单无助,其精进必成就圆满。
Taṃ padaṃ sukumārīhi, sattavassāhi veditaṃ.
此乃前世未曾见过者,众多邪师亦未曾目睹;
‘‘Buddhasāsanapāleta, pacchimaṃ dassanaṃ tava;
此句乃为温柔少女,在七年之中所知晓之言。
Tattha gacchāmahaṃ putta, gato yattha na dissate.
『佛法护卫者,今为汝显现西方之教观;
‘‘Kadāci dhammaṃ desento, khipī lokagganāyako;
我将随之前往,往往生处不可见闻之地。』
Tadāhaṃ āsīsavācaṃ, avocaṃ anukampikā.
『昔有尔时,尔为宣说法者,速成为世间领袖;
‘‘Ciraṃ jīva mahāvīra, kappaṃ tiṭṭha mahāmune;
我当时闻尔赞持之语,称赞以慈悲之言。』
Sabbalokassa atthāya, bhavassu ajarāmaro.
『壮士长寿,生生世世资粮,伟大神祇,恒久存在;』
‘‘Taṃ tathāvādiniṃ buddho, mamaṃ so etadabravi;
为了众生的利益,愿得无有老死。
Na hevaṃ vandiyā buddhā, yathā vandasi gotamī.
世尊如是称说:‘这位如实说法者佛陀,曾对我如是说,
‘‘Kathaṃ carahi sabbaññū, vanditabbā tathāgatā;
并非所有佛陀皆当受到这样的敬礼,如你所敬礼的果德弥佛陀。
Kathaṃ avandiyā buddhā, taṃ me akkhāhi pucchito.
全知者如来应当如何行持,才配受敬礼?
‘‘Āraddhavīriye pahitatte, niccaṃ daḷhaparakkame;
不该被敬礼的佛陀当怎样?请你开示我,因我对此有所疑惑。’
Samagge sāvake passa, etaṃ buddhānavandanaṃ.
‘须发奋精进,身心用功,恒行坚固勇猛,
‘‘Tato upassayaṃ gantvā, ekikāhaṃ vicintayiṃ;
诸比库们请共睹,此即礼敬诸佛之文。
Samaggaparisaṃ nātho, rodhesi tibhavantago.
吾即契入此愿,渐入禅思默默观。
‘‘Handāhaṃ parinibbissaṃ, mā vipattitamaddasaṃ;
诸多弟子之眷属,三世主宰我倾心。
Evāhaṃ cintayitvāna, disvāna isisattamaṃ.
今我将入般涅槃,莫使灾难缠绕身。
‘‘Parinibbānakālaṃ me, ārocesiṃ vināyakaṃ;
如是思惟后观照,见最梵众极至尊。
Tato so samanuññāsi, kālaṃ jānāhi gotamī.
涅槃之时临近,我向护法示明告。
‘‘Kilesā jhāpitā mayhaṃ, bhavā sabbe samūhatā;
于是她了知应当心境,晓了时节,果德弥行止恰当。
Nāgova bandhanaṃ chetvā, viharāmi anāsavā.
言:“烦恼已被熄灭,诸有皆已灭尽;
‘‘Svāgataṃ vata me āsi, mama buddhassa santike;
如同龙斩断锁链,我住于无染之境。
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
“世尊法近实令欢迎,我心欢喜成就;
‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime;
三学悉已圆满,已弘明佛陀教法。
Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
四种分别皆了知,第八解脱亦证得;
‘‘Thīnaṃ dhammābhisamaye, ye bālā vimatiṃ gatā;
六神通的实现,成就何等世尊教法。
Tesaṃ diṭṭhippahānatthaṃ, iddhiṃ dassehi gotamī.
三种法的时间,凡夫陷入迷惑时,
‘‘Tadā nipacca sambuddhaṃ, uppatitvāna ambaraṃ;
为使彼等弃除见解,果德弥显现神通。
Iddhī anekā dassesi, buddhānuññāya gotamī.
彼时如来安然入定,起而现其光明;
‘‘Ekikā bahudhā āsi, bahudhā cekikā tathā;
凭佛所知之智,果德弥示现多种神通。
Āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ, tirokuṭṭaṃ tironagaṃ.
神通有一种者,亦有多种者,多种亦有一种者。
‘‘Asajjamānā agamā, bhūmiyampi nimujjatha;
隐现障蔽,隐没难见,掩盖迷蔽。
Abhijjamāne udake, agañchi mahiyā yathā.
『正在消失的东西,连大地都应当沉没;』
‘‘Sakuṇīva tathākāse, pallaṅkena kamī tadā;
『正在升起的水,就像随大地而涨溢一般。』
Vasaṃ vattesi kāyena, yāva brahmanivesanaṃ.
『正如飞鸟在空中,暂时依靠枝枕;』
‘‘Sineruṃ daṇḍaṃ katvāna, chattaṃ katvā mahāmahiṃ;
『以身相安住直到婆罗门住所。』
Samūlaṃ parivattetvā, dhārayaṃ caṅkamī nabhe.
『修筑须弥山,制作伞盖,覆护广大大地;』
‘‘Chassūrodayakāleva, lokañcākāsi dhūmikaṃ;
彻底翻转根本,牢牢托持于虚空中行走。
Yugante viya lokaṃ sā, jālāmālākulaṃ akā.
犹如汽车起动时,世界也随之蒙上烟雾;
‘‘Mucalindaṃ mahāselaṃ, merumūlanadantare;
宛如天地末日,世界纷乱纷扰如同布网织成的花环。
Sāsapāriva sabbāni, ekenaggahi muṭṭhinā.
伟大的护法者目睹此情,犹如高山根部之中;
‘‘Aṅgulaggena chādesi, bhākaraṃ sanisākaraṃ;
诸多毒蛇环绕一切,唯他独以铁拳紧握相持。
Candasūrasahassāni, āveḷamiva dhārayi.
以手指牢牢覆盖,护住占卜星象的火炉。
‘‘Catusāgaratoyāni, dhārayī ekapāṇinā;
如同承载百千万般月光,轻盈持忍一般地承载着。
Yugantajaladākāraṃ, mahāvassaṃ pavassatha.
独手持载着四大海水;
‘‘Cakkavattiṃ saparisaṃ, māpayī sā nabhattale;
连结而成合流的大水形态,降下巨大风雨。
Garuḷaṃ dviradaṃ sīhaṃ, vinadantaṃ padassayi.
使转轮圣王与其众随侍,在天空中飞舞;
‘‘Ekikā abhinimmitvā, appameyyaṃ bhikkhunīgaṇaṃ;
显现出有翅的雄鹰,两翼如狮,开口露牙的形象。
Puna antaradhāpetvā, ekikā munimabravi.
独自示现为因缘,护持广大无量的比库僧团;
‘‘Mātucchā te mahāvīra, tava sāsanakārikā;
复又隐匿自身,独自对那位圣者说道。
Anuppattā sakaṃ atthaṃ, pāde vandāmi cakkhuma.
『大勇者啊,你是那教法的缔造者;
‘‘Dassetvā vividhā iddhī, orohitvā nabhattalā;
未曾生起过争执的道理,我敬礼在你的足下,智者啊。』
Vanditvā lokapajjotaṃ, ekamantaṃ nisīdi sā.
『显现种种神通,登临于虚空之上;
‘‘Sā vīsavassasatikā, jātiyāhaṃ mahāmune;
敬礼那世间之光,独自静坐于一旁。』
Alamettāvatā vīra, nibbāyissāmi nāyaka.
『她已一百二十岁,出离于生死,伟大的圣者啊;
‘‘Tadātivimhitā sabbā, parisā sā katañjalī;
‘无畏勇士,我当涅槃,我是诸众导师。’
Avocayye kathaṃ āsi, atuliddhiparakkamā.
‘彼时众生惊疑莫测,众僧集会作合掌礼;
‘‘Padumuttaro nāma jino, sabbadhammesu cakkhumā;
祈请言:“请示如何成就,超越诸佛功德弘大。”’
Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako.
‘莲花子名为胜尊,是诸法中具慧者;
‘‘Tadāhaṃ haṃsavatiyaṃ, jātāmaccakule ahuṃ;
今生百千劫中,涅槃导师再生于世。’
Sabbopakārasampanne, iddhe phīte mahaddhane.
‘当时我生于白鹭族,王族子孙血脉传承;
‘‘Kadāci pitunā saddhiṃ, dāsīgaṇapurakkhatā;
具足一切利益利益的事物,如同施予众多财富的神通者。
Mahatā parivārena, taṃ upecca narāsabhaṃ.
曾经与父亲一道,与众仆从同行,
‘‘Vāsavaṃ viya vassantaṃ, dhammameghaṃ anāsavaṃ;
在大规模的侍从环绕之中,抛弃了那般人中之牛。
Saradādiccasadisaṃ, raṃsijālasamujjalaṃ.
如同萨咖常年降雨,布施无漏的法云;
‘‘Disvā cittaṃ pasādetvā, sutvā cassa subhāsitaṃ;
如秋天的甘露一样纯净,如同明亮的丝网洁净透明。
Mātucchaṃ bhikkhuniṃ agge, ṭhapentaṃ naranāyakaṃ.
见之心生喜悦,闻之彼美妙的正语,
‘‘Sutvā datvā mahādānaṃ, sattāhaṃ tassa tādino;
以母族长者比库尼为首,引导民众的领袖。
Sasaṅghassa naraggassa, paccayāni bahūni ca.
听闻、施予这伟大的布施,我对那仁者保持七周的供养;
‘‘Nipacca pādamūlamhi, taṃ ṭhānamabhipatthayiṃ;
此乃结社之人、人民领袖,诸多因缘汇聚所致。
Tato mahāparisatiṃ, avoca isisattamo.
我亲近其足根所在之处,
‘‘Yā sasaṅghaṃ abhojesi, sattāhaṃ lokanāyakaṃ;
于是大法会中,最贤者对众宣说。
Tamahaṃ kittayissāmi, suṇātha mama bhāsato.
闻知护持此结社者,我供养这七周、世间的领袖;
‘‘Satasahassito kappe, okkākakulasambhavo;
今当为汝宣说,听我所说之言。
Gotamo nāma gottena, satthā loke bhavissati.
‘‘一千万劫之久,禽鸟纷生之时,
Tassa dhammesu dāyādā, orasā dhammanimmitā;
名为果德玛者,世间将有此师出世。
Gotamī nāma nāmena, hessati satthu sāvikā.
彼师法中,有其弟子,乃法之继承者,
‘‘Tassa buddhassa mātucchā, jīvitāpādikā ayaṃ;
名为果德弥者,将成为此师之女侍者。
Rattaññūnañca aggattaṃ, bhikkhunīnaṃ labhissati.
彼佛母亲,为此生之根基者。
‘‘Taṃ sutvāna pamoditvā, yāvajīvaṃ tadā jinaṃ;
对比库来说,这样的首领之称将得以获得。
Paccayehi upaṭṭhitvā, tato kālaṅkatā ahaṃ.
听闻此事后,欣然欢喜,终生不忘此尊者。
‘‘Tāvatiṃsesu devesu, sabbakāmasamiddhisu;
依缘坚守,随即心中无有玷污。
Nibbattā dasahaṅgehi, aññe abhibhaviṃ ahaṃ.
在四大天王及一切欲界诸天中,
‘‘Rūpasaddehi gandhehi, rasehi phusanehi ca;
借助十方广大威力,我成为他者超越者。
Āyunāpi ca vaṇṇena, sukhena yasasāpi ca.
借由色、声、香、味及触诸感受,
‘‘Tathevādhipateyyena, adhigayha virocahaṃ;
寿命、容貌、快乐及声望等皆具。
Ahosiṃ amarindassa, mahesī dayitā tahiṃ.
我依凭正当的统治权而坚固光明,
‘‘Saṃsāre saṃsarantīhaṃ, kammavāyusameritā;
成为不死之王的丈夫,受众皇后爱护。
Kāsissa rañño visaye, ajāyiṃ dāsagāmake.
我于此轮回中流转不息,因业之力疲惫不堪;
‘‘Pañcadāsasatānūnā, nivasanti tahiṃ tadā;
在国王所在地卡西境内诞生于仆人之族。
Sabbesaṃ tattha yo jeṭṭho, tassa jāyā ahosahaṃ.
当时居住着五百多名奴仆。
‘‘Sayambhuno pañcasatā, gāmaṃ piṇḍāya pāvisuṃ;
其中最年长者,是我的出生。
Te disvāna ahaṃ tuṭṭhā, saha sabbāhi itthibhi.
「自现尊者于五百年间,曾到村落乞食;
‘‘Pūgā hutvāva sabbāyo, catumāse upaṭṭhahuṃ;
我见彼时心生欢喜,和所有的女比库们同在一起。
Ticīvarāni datvāna, saṃsarimha sasāmikā.
如同成蜂群一般,我们全体比库,在四个月间供养他;
‘‘Tato cutā sabbāpi tā, tāvatiṃsagatā mayaṃ;
献上三衣,他则戏谑我们这些共师。
Pacchime ca bhave dāni, jātā devadahe pure.
后来我们都离去,去往忉利天界。
‘‘Pitā añjanasakko me, mātā mama sulakkhaṇā;
末后生世中,我曾生于天热城中。
Tato kapilavatthusmiṃ, suddhodanagharaṃ gatā.
父亲是我之安提那天帝,母亲为我之美德良好者;
‘‘Sesā sakyakule jātā, sakyānaṃ gharamāgamuṃ;
之后生于咖毕拉树下,进入净水宅第。
Ahaṃ visiṭṭhā sabbāsaṃ, jinassāpādikā ahuṃ.
我仍然出生于释迦族中,归入释迦族之家;
‘‘Mama puttobhinikkhamma, buddho āsi vināyako;
我是为众所尊崇者,成为战争的征服者。
Pacchāhaṃ pabbajitvāna, satehi saha pañcahi.
当我离开父亲之时,是为导师的佛陀出现。
‘‘Sākiyānīhi dhīrāhi, saha santisukhaṃ phusiṃ;
随后我出家,连同五位侍者。
Ye tadā pubbajātiyaṃ, amhākaṃ āsu sāmino.
与勇猛的释迦族人一同,和谐安乐地生活。
‘‘Sahapuññassa kattāro, mahāsamayakārakā;
那些当时前生业缘,便是我们的主人。
Phusiṃsu arahattaṃ te, sugatenānukampitā.
同功德的创造者,广大时代的形成者;
‘‘Tadetarā bhikkhuniyo, āruhiṃsu nabhattalaṃ;
他们感受到了阿拉汉的果位,是如来所慈悲的。
Saṃgatā viya tārāyo, virociṃsu mahiddhikā.
其他的比库尼们,升到了天空之上;
‘‘Iddhī anekā dassesuṃ, piḷandhavikatiṃ yathā;
如同潮水汇集,诸多波浪彼此辉映,显现广大光明。
Kammāro kanakasseva, kammaññassa susikkhito.
诸多神通显现,犹如疾风骤雨那样强烈,
‘‘Dassetvā pāṭihīrāni, vicittāni bahūni ca;
工匠如同金匠一般,精工细作,修习勤谨。
Tosetvā vādipavaraṃ, muniṃ saparisaṃ tadā.
展现出隐秘之技,变化奇巧众多,
‘‘Orohitvāna gaganā, vanditvā isisattamaṃ;
因欣悦尊敬众多弟子,及与圣人共处时光。
Anuññātā naraggena, yathāṭhāne nisīdisuṃ.
登临天空之上,顶礼那众天之最尊者;
‘‘Ahonukampikā amhaṃ, sabbāsaṃ cira gotamī;
彼因未被狱卒承认,如同无主,遂坐在适当之处。
Vāsitā tava puññehi, pattā no āsavakkhayaṃ.
『世尊慈悲哀怜我等,果德弥于诸法皆久驻。』
‘‘Kilesā jhāpitā amhaṃ, bhavā sabbe samūhatā;
『因汝功德已满,我们得证烦恼断尽。』
Nāgīva bandhanaṃ chetvā, viharāma anāsavā.
『烦恼已被摄入我等,诸有悉数湮灭。』
‘‘Svāgataṃ vata no āsi, buddhaseṭṭhassa santike;
『如同巨龙断除束缚,我们安住于无烦恼中。』
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
『实为欢迎,得至佛陀圣众之所。』
‘‘Paṭisambhidā catasso, vimokkhāpi ca aṭṭhime;
三种智慧显现之后,佛陀的教法究竟是什么?
Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
『四种分解知识,及第八种解脱果;』
‘‘Iddhīsu ca vasī homa, dibbāya sotadhātuyā;
六种神通现前彻证,佛陀所宣说之教法是什么?
Cetopariyañāṇassa, vasī homa mahāmune.
愿我具足神通之能,能通达如来的天耳法门;
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāma, dibbacakkhu visodhitaṃ;
愿我通达心识超越之识,显现自在,如大圣者所示。
Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi dāni punabbhavā.
愿我明了前生所住之处,净除天眼之见。
‘‘Atthe dhamme ca nerutte, paṭibhāne ca vijjati;
诸烦恼已被摧毁,如今已无复生之可得。
Ñāṇaṃ amhaṃ mahāvīra, uppannaṃ tava santike.
『在自身与法上无所贪着,在反应心智上亦无玷污,』
‘‘Asmābhi pariciṇṇosi, mettacittā hi nāyaka;
『我辈是大勇士,此刻智慧已现于汝面前。』
Anujānāhi sabbāsaṃ, nibbānāya mahāmune.
『我们已成为汝的侍从,慈心是我们真正的领袖;』
‘‘Nibbāyissāma iccevaṃ, kiṃ vakkhāmi vadantiyo;
『愿汝准许我们助力,济度众生于涅槃之道,正大圣人。』
Yassa dāni ca vo kālaṃ, maññathāti jinobravi.
『我们必定得于涅槃,如此决心坚定,我今愿向诸贤宣说。』
‘‘Gotamīādikā tāyo, tadā bhikkhuniyo jinaṃ;
如今世尊告诫诸比库曰:当以何时为念,勿轻忽时机,切莫错过。
Vanditvā āsanā tamhā, vuṭṭhāya āgamiṃsu tā.
比库们!当时比库尼们,如果德弥尊者等,恭敬拜礼世尊;
‘‘Mahatā janakāyena, saha lokagganāyako;
礼毕,起身整齐列队,恭敬而来,满怀虔诚。
Anusaṃyāyī so vīro, mātucchaṃ yāvakoṭṭhakaṃ.
这时,伟岸威严的世尊,作为世间领导者,
‘‘Tadā nipati pādesu, gotamī lokabandhuno;
是一位坚毅勇猛的英雄,兼具坚定意志,如同护持母亲般慈悲宽怀。
Saheva tāhi sabbāhi, pacchimaṃ pādavandanaṃ.
世尊屈膝降身于地,显示无上谦恭,众生之友果德弥尊者,
‘‘Idaṃ pacchimakaṃ mayhaṃ, lokanāthassa dassanaṃ;
我与那些众生一同,面向西方对佛足顶礼。
Na puno amatākāraṃ, passissāmi mukhaṃ tava.
这是我向世界之主的礼敬,面向西方的顶礼;
‘‘Na ca me vandanaṃ vīra, tava pāde sukomale;
我将再也不会见闻你那不死不灭的真面目,
Samphusissati lokagga, ajja gacchāmi nibbutiṃ.
我的敬礼不在于你足的柔软,勇士啊,
‘‘Rūpena kiṃ tavānena, diṭṭhe dhamme yathātathe;
那将会感动天下众生,今日我将前往涅槃。
Sabbaṃ saṅkhatamevetaṃ, anassāsikamittaraṃ.
你的形相和能力在现世法中,不过如此;
‘‘Sā saha tāhi gantvāna, bhikkhunupassayaṃ sakaṃ;
一切有为法,皆为无常所染,无法永恒安住也。
Aḍḍhapallaṅkamābhujja, nisīdi paramāsane.
彼女与彼人同行,乃至比库之住所;
‘‘Tadā upāsikā tattha, buddhasāsanavacchalā;
坐于半床之上,端正而安稳地坐在尊座上。
Tassā pavattiṃ sutvāna, upesuṃ pādavandikā.
当时此妇,已远离佛法放逸;
‘‘Karehi uraṃ pahantā, chinnamūlā yathā latā;
闻知其报应后,便行跪足礼拜。
Rodantā karuṇaṃ ravaṃ, sokaṭṭā bhūmipātitā.
双手合掌于胸,似藤蔓断根般紧紧相缠。
‘‘Mā no saraṇade nāthe, vihāya gami nibbutiṃ;
他们哀号悲切,哭泣不已,如同倒地的众生般沉重悲苦。
Nipatitvāna yācāma, sabbāyo sirasā mayaṃ.
『愿世尊勿离我们而去,舍弃我们而往涅槃;
‘‘Yā padhānatamā tāsaṃ, saddhā paññā upāsikā;
我们低头恳求,所有人皆以头顶恳求于尊者。
Tassā sīsaṃ pamajjantī, idaṃ vacanamabravi.
』那些最为专注者,她们怀有坚定信心与智慧的女居士,
‘‘Alaṃ puttā visādena, mārapāsānuvattinā;
她们抬起头来,说出如下言辞。
Aniccaṃ saṅkhataṃ sabbaṃ, viyogantaṃ calācalaṃ.
『孩子们啊,勿因忧愁沮丧、如魔囚链般缠绕而失志;
‘‘Tato sā tā visajjitvā, paṭhamaṃ jhānamuttamaṃ;
一切有为法皆为无常,必然分离,动摇不定。
Dutiyañca tatiyañca, samāpajji catutthakaṃ.
于是她舍去此境界,初禅最高而入;
‘‘Ākāsāyatanañceva, viññāṇāyatanaṃ tathā;
二禅、三禅亦如是入,至四禅圆满。
Ākiñcaṃ nevasaññañca, samāpajji yathākkamaṃ.
又入虚空处界,及识处界;
‘‘Paṭilomena jhānāni, samāpajjittha gotamī;
进入无边处与无识处,如法而至。
Yāvatā paṭhamaṃ jhānaṃ, tato yāvacatutthakaṃ.
果德弥出世者入禅定甚深。
‘‘Tato vuṭṭhāya nibbāyi, dīpaccīva nirāsavā;
直至初禅,乃至第四禅。
Bhūmicālo mahā āsi, nabhasā vijjutā pati.
尔时起行而得灭,如灯灭无余焰无余烧;
‘‘Panāditā dundubhiyo, parideviṃsu devatā;
地如大坛坚固,天空波动如覆盖遮蔽。
Pupphavuṭṭhī ca gaganā, abhivassatha medaniṃ.
然鼓声响动,众天神惶恐。
‘‘Kampito merurājāpi, raṅgamajjhe yathā naṭo;
天界诸花绽放,广布洒落大地。
Sokena cātidīnova, viravo āsi sāgaro.
如舞者于舞台中央,山王亦为之震动;
‘‘Devā nāgāsurā brahmā, saṃviggāhiṃsu taṅkhaṇe;
大海堆积众多沙砾,凝聚成其浩瀚无边。
Aniccā vata saṅkhārā, yathāyaṃ vilayaṃ gatā.
天人、龙神、魔罗与梵天,因恐惧而心神不安。
‘‘Yā ce maṃ parivāriṃsu, satthu sāsanakārikā;
诸行无常,如此水流终归湮灭,皆属灭亡。
Tayopi anupādānā, dīpacci viya nibbutā.
若有人围绕我者,是行佛陀与教法事业;
‘‘Hā yogā vippayogantā, hāniccaṃ sabbasaṅkhataṃ;
他们亦无取缔依止,如同灯焰一般已息灭。
Hā jīvitaṃ vināsantaṃ, iccāsi paridevanā.
呜呼,众缘合和难得聚合,一切所造法皆无常。」
‘‘Tato devā ca brahmā ca, lokadhammānuvattanaṃ;
唉,生命终将消灭,甚是令人悲悯。
Kālānurūpaṃ kubbanti, upetvā isisattamaṃ.
于是天人及梵天,因循世间法则,
‘‘Tadā āmantayī satthā, ānandaṃ sutasāgaraṃ;
依于时节适宜而作恶,诅咒那如猎人一般的尊者。
Gacchānanda nivedehi, bhikkhūnaṃ mātu nibbutiṃ.
当时世尊慈悲告诫阿难,如浩瀚无边的声音,
‘‘Tadānando nirānando, assunā puṇṇalocano;
『去吧,阿难,应当转达诸比库宁静之灭度的消息。』
Gaggarena sarenāha, samāgacchantu bhikkhavo.
当时阿难无忧无苦,满目欢喜地闻受此言;
‘‘Pubbadakkhiṇapacchāsu, uttarāya ca santike;
“比库们,应以集会的号角召集。”
Suṇantu bhāsitaṃ mayhaṃ, bhikkhavo sugatorasā.
“从东方南方西方,及北方近侧,
‘‘Yā vaḍḍhayi payattena, sarīraṃ pacchimaṃ mune;
比库们,应听我所说语,犹如善友教诲般悦耳清晰。”
Sā gotamī gatā santiṃ, tārāva sūriyodaye.
“那努力增长的,后方的身体啊,尊者;
‘‘Buddhamātāpi paññattiṃ, ṭhapayitvā gatāsamaṃ;
那果德弥尊者得已安乐,犹如晨星于太阳初升之时。”
Na yattha pañcanettopi, gatiṃ dakkhati nāyako.
“即使称其为佛之母者,也已安住完全的涅槃境界。”
‘‘Yassatthi sugate saddhā, yo ca piyo mahāmune;
所谓五种法中,领导者不能看到前进的方向。
Buddhamātussa sakkāraṃ, karotu sugatoraso.
『在尊贵的圣者那里有信心者,和亲爱的大阿拉汉,』
‘‘Sudūraṭṭhāpi taṃ sutvā, sīghamāgacchu bhikkhavo;
『能作如来之母者,应当以恭敬心事奉这尊贵圣者。』
Keci buddhānubhāvena, keci iddhīsu kovidā.
『即使远处听闻此言,比库们应当迅速前来,』
‘‘Kūṭāgāravare ramme, sabbasoṇṇamaye subhe;
『有些依佛感应之力,有些善通神通变化。』
Mañcakaṃ samāropesuṃ, yattha suttāsi gotamī.
『在竹林木屋极上乘的庄园中,遍布金饰华美之所。』
‘‘Cattāro lokapālā te, aṃsehi samadhārayuṃ;
传授的箴言中,指的是果德弥的经文。
Sesā sakkādikā devā, kūṭāgāre samaggahuṃ.
『四位世界守护神,彼此在五个部分同住;』
‘‘Kūṭāgārāni sabbāni, āsuṃ pañcasatānipi;
『其余诸天自萨咖天帝等,聚集于阙楼。』
Saradādiccavaṇṇāni, vissakammakatāni hi.
『所有阙楼,共计达五百余座;』
‘‘Sabbā tāpi bhikkhuniyo, āsuṃ mañcesu sāyitā;
『色泽如秋季风中的红叶,均是盛满甘露。』
Devānaṃ khandhamāruḷhā, niyyanti anupubbaso.
『所有这些阙楼,僧尼皆居住于箴言之中。』
‘‘Sabbaso chāditaṃ āsi, vitānena nabhattalaṃ;
天众聚集成团,齐然缓步而去。
Satārā candasūrā ca, lañchitā kanakāmayā.
天空之上,云层遮蔽了全部;
‘‘Paṭākā ussitānekā, vitatā pupphakañcukā;
星辰与日月,被金光所装饰。
Ogatākāsapadumā, mahiyā pupphamuggataṃ.
多旗帜高扬,铺展开花环与花环缠绕的装饰;
‘‘Dissanti candasūriyā, pajjalanti ca tārakā;
天莲绽放于空中,祥花环绕大地。
Majjhaṃ gatopi cādicco, na tāpesi sasī yathā.
日月星辰显现,繁星闪烁发光。
‘‘Devā dibbehi gandhehi, mālehi surabhīhi ca;
就算是进入中途的火焰,也不会像那个月亮那样炽热而使人受苦。
Vāditehi ca naccehi, saṅgītīhi ca pūjayuṃ.
天人用天上的芬芳香气、花环和芳香气味,
‘‘Nāgāsurā ca brahmāno, yathāsatti yathābalaṃ;
以及奏乐与舞蹈、合奏乐器来供养祭祀。
Pūjayiṃsu ca niyyantiṃ, nibbutaṃ buddhamātaraṃ.
龙、魔、梵天们,依照他们的真能与真力,
‘‘Sabbāyo purato nītā, nibbutā sugatorasā;
敬礼已入涅槃安住的佛母。
Gotamī niyyate pacchā, sakkatā buddhaposikā.
他们都被带领到前面,涅槃已得安息,享用清凉喜悦之味。
‘‘Purato devamanujā, sanāgāsurabrahmakā;
果德弥被引领到后方,成为萨咖天子所培养的佛弟子。
Pacchā sasāvako buddho, pūjatthaṃ yāti mātuyā.
前面是天人、人类、龙、阿修罗和梵天,
‘‘Buddhassa parinibbānaṃ, nedisaṃ āsi yādisaṃ;
后面是弟子佛陀,与母亲一起前往供养之处。
Gotamīparinibbānaṃ, atevacchariyaṃ ahu.
佛陀的般涅槃无处不在,无可比拟;
‘‘Buddho buddhassa nibbāne, nopaṭiyādi bhikkhavo;
果德弥的涅槃,极其奇特殊胜。
Buddho gotaminibbāne, sāriputtādikā tathā.
佛陀在涅槃中,弟子们反而没有悲伤。
‘‘Citakāni karitvāna, sabbagandhamayāni te;
佛陀果德玛涅槃时,亦如沙利子等诸人一样。
Gandhacuṇṇapakiṇṇāni, jhāpayiṃsu ca tā tahiṃ.
『诸多香料已被采集,悉皆充满各种芳香;
‘‘Sesabhāgāni ḍayhiṃsu, aṭṭhī sesāni sabbaso;
撒布香粉于四方,且于其处焚烧之,
Ānando ca tadāvoca, saṃvegajanakaṃ vaco.
焚尽余余灰烬,骨骸余渣俱尽;
‘‘Gotamī nidhanaṃ yātā, ḍayhañcassa sarīrakaṃ;
阿难于是说出,令人生起恻隐心的语句:
Saṅketaṃ buddhanibbānaṃ, na cirena bhavissati.
『果德弥已去世,余烬与身体俱被焚烧;』
‘‘Tato gotamidhātūni, tassā pattagatāni so;
佛涅槃为终极标志,永远不会长存于世间。
Upanāmesi nāthassa, ānando buddhacodito.
于是,果德玛掌握这些元素,已然归于彼岸;
‘‘Pāṇinā tāni paggayha, avoca isisattamo;
受佛所发勉励,安乐心生,向尊者叉难达献上。
Mahato sāravantassa, yathā rukkhassa tiṭṭhato.
持其手中符囊,极尊师者开口言道:
‘‘Yo so mahattaro khandho, palujjeyya aniccatā;
犹如大树巍然屹立,承载深厚众生之重。
Tathā bhikkhunisaṅghassa, gotamī parinibbutā.
此蕴最为广大者,当因无常而应当放下;
‘‘Aho acchariyaṃ mayhaṃ, nibbutāyapi mātuyā;
如来比库尼僧团中,果德弥已证涅槃。
Sārīramattasesāya, natthi sokapariddavo.
『啊,我实感惊异,母亲竟亦得证涅槃;
‘‘Na sociyā paresaṃ sā, tiṇṇasaṃsārasāgarā;
此身既已灭尽,绝无忧愁烦恼。
Parivajjitasantāpā, sītibhūtā sunibbutā.
她不再为他人哀悼,已超越生死轮回之海;
‘‘Paṇḍitāsi mahāpaññā, puthupaññā tatheva ca;
离苦远恼,冰凉清净,完全寂灭。
Rattaññū bhikkhunīnaṃ sā, evaṃ dhāretha bhikkhavo.
她是大智慧者,极具大神通,亦具新慧。
‘‘Iddhīsu ca vasī āsi, dibbāya sotadhātuyā;
对于夜行的比库尼们,诸比库应当如是持守。
Cetopariyañāṇassa, vasī āsi ca gotamī.
『于神通中,她有力量,能通达天耳根;
‘‘Pubbenivāsamaññāsi, dibbacakkhu visodhitaṃ;
于心识之外的知识,她亦具力量,此为果德弥。』
Sabbāsavaparikkhīṇā, natthi tassā punabbhavo.
『忆昔世所住处,清净如神眼;
‘‘Atthadhammaniruttīsu , paṭibhāne tatheva ca;
断除诸漏尽,已无复生之处。』
Parisuddhaṃ ahu ñāṇaṃ, tasmā socaniyā na sā.
『于正义法义之宣说中,反应特别灵敏,亦如是。』
‘‘Ayoghanahatasseva , jalato jātavedassa;
智慧是清净的,因此不会产生忧伤。
Anupubbūpasantassa, yathā na ñāyate gati.
如同无垢之心中的火灵、水灵,
‘‘Evaṃ sammā vimuttānaṃ, kāmabandhoghatārinaṃ;
如同未透彻了解其去处的人心中的缓慢平息,
Paññāpetuṃ gati natthi, pattānaṃ acalaṃ sukhaṃ.
正如诸已正觉解脱者,渡过欲界苦恶之流,
‘‘Attadīpā tato hotha, satipaṭṭhānagocarā;
无有通向圆满安稳幸福之路可供诠发。
Bhāvetvā sattabojjhaṅge, dukkhassantaṃ karissathā’’ti. (apa. therī 2.2.97-288);
愿自身成为灯火,成为念处所摄身。
Mahāpajāpatigotamītherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 修习七觉支,将能断除苦恼。
7. Guttātherīgāthāvaṇṇanā玛哈巴嘉巴娣果德弥长老尼偈注释结束。
Gutte yadatthaṃ pabbajjātiādikā guttāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī anukkamena sambhatavimokkhasambhārā hutvā, paripakkakusalamūlā sugatīsuyeva saṃsarantī imasmiṃ buddhuppāde sāvatthiyaṃ brāhmaṇakule nibbattā, guttātissā nāmaṃ ahosi. Sā viññutaṃ patvā upanissayasampattiyā codiyamānā gharāvāsaṃ jigucchantī mātāpitaro anujānāpetvā mahāpajāpatigotamiyā santike pabbaji. Pabbajitvā ca vipassanaṃ paṭṭhapetvā bhāvanaṃ anuyuñjantiyā tassā cittaṃ cirakālaparicayena bahiddhārammaṇe vidhāvati, ekaggaṃ nāhosi. Satthā disvā taṃ anuggaṇhanto, gandhakuṭiyaṃ yathānisinnova obhāsaṃ pharitvā tassā āsanne ākāse nisinnaṃ viya attānaṃ dassetvā ovadanto –
七、古达长老尼偈注释
§163
163.
一百六十三。
‘‘Gutte yadatthaṃ pabbajjā, hitvā puttaṃ vasuṃ piyaṃ;
关于Gutte之出家等事迹,是由Gutte那位长老比库尼所作之颂。此颂亦见于前代诸佛时代,彼时有诸多事迹、功德、善法、因缘展转,皆为善根成熟之所生。在如来降生当时,于沙瓦提婆罗门家中生出一女,名曰Guttā。她断惑解脱,具足因缘而生起,心有所觉,厌恶安逸之家生活,获准父母允许,亲近大玛哈巴嘉巴娣果德弥比库尼而出家。出家后,修持妙观现场禅修,心久处外境而不散乱,心无杂念。当教师见之,随其而行,如同佛沙瓦提香阁中。教师示现光明,仿佛空中坐着自己,劝诫曰:
Tameva anubrūhehi, mā cittassa vasaṃ gami.
“Gutte,汝何因缘出家?舍弃儿子、财产、爱惜之物;
§164
164.
一百六十四。
‘‘Cittena vañcitā sattā, mārassa visaye ratā;
当心记此语,不令心被拘束。”
Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvanti aviddasū.
『心』者,众生所迷惑者;魔所趣向之境界也。
§165
165.
一百六十五。
‘‘Kāmācchandañca byāpādaṃ, sakkāyadiṭṭhimeva ca;
众生在无数世世轮回中漂流,不得安住。
Sīlabbataparāmāsaṃ, vicikicchaṃ ca pañcamaṃ.
欲欲与嗔恚,以及自我见;
§166
166.
一百六十六。
‘‘Saṃyojanāni etāni, pajahitvāna bhikkhunī;
以及戒禁过严的执著,第五为疑惑。
Orambhāgamanīyāni, nayidaṃ punarehisi.
『结缚』者,诸如烦恼之缚,若比库尼已斩断之;
§167
167.
一百六十七。
‘‘Rāgaṃ mānaṃ avijjañca, uddhaccañca vivajjiya;
其断除之处,应当谨守勿复堕入邪途。
Saṃyojanāni chetvāna, dukkhassantaṃ karissasi.
应远离贪爱、慢心与无明、以及掉举,
§168
168.
一百六十八。
‘‘Khepetvā jātisaṃsāraṃ, pariññāya punabbhavaṃ;
断除此诸结缚,当作苦已尽之境。
Diṭṭheva dhamme nicchātā, upasantā carissasī’’ti. – imā gāthā ābhāsi;
『舍弃轮回生死,完全了知再生终止;』『于所见法中已息灭,止息安住而行。』——此偈文如是显现,
Tattha tameva anubrūhehīti yadatthaṃ yassa kilesaparinibbānassa khandhaparinibbānassa ca atthāya. Hitvā puttaṃ vasuṃ piyanti piyāyitabbaṃ ñātiparivaṭṭaṃ bhogakkhandhañca hitvā mama sāsane pabbajjā brahmacariyavāso icchito, tameva vaḍḍheyyāsi sampādeyyāsi. Mā cittassa vasaṃ gamīti dīgharattaṃ rūpādiārammaṇavasena vaḍḍhitassa kūṭacittassa vasaṃ mā gacchi.
即在此教法中述说;
Yasmā cittaṃ nāmetaṃ māyūpamaṃ, yena vañcitā andhaputhujjanā māravasānugā saṃsāraṃ nātivattanti. Tena vuttaṃ ‘‘cittena vañcitā’’tiādi.
以此为所依,即论及贪欲烦恼灭尽及五蕴灭尽的义理。弃除儿女财产以及赡养眷属和财物聚集,舍弃此等五蕴的享受,依我教法愿意受戒出家修行者,当如是逐渐增长,功德成熟。莫使心意转屈,长时间以色等所缘为念,任心智堕入颠倒执著。
Saṃyojanānietānīti etāni ‘‘kāmacchandañca byāpāda’’ntiādinā yathāvuttāni pañca bandhanaṭṭhena saṃyojanāni. Pajahitvānāti anāgāmimaggena samucchinditvā. Bhikkhunīti tassā ālapanaṃ. Orambhāgamanīyānīti rūpārūpadhātuto heṭṭhābhāge kāmadhātuyaṃ manussajīvassa hitāni upakārāni tattha paṭisandhiyā paccayabhāvato. Ma-kāro padasandhikaro. ‘‘Oramāgamanīyānī’’ti pāḷi, so evattho. Nayidaṃ punarehisīti orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānena idaṃ kāmaṭṭhānaṃ kāmabhavaṃ paṭisandhivasena puna nāgamissasi. Ra-kāro padasandhikaro. ‘‘Ittha’’nti vā pāḷi, itthattaṃ kāmabhavamicceva attho.
因为心非名数,非幻非喻,心为迷惑,是故被愚痴盲人所骗,随从魔道轮回不息。是故云『为心所迷』等语。
Rāganti rūparāgañca arūparāgañca. Mānanti aggamaggavajjhaṃ mānaṃ. Avijjañca uddhaccañcāti etthāpi eseva nayo. Vivajjiyāti vipassanāya vikkhambhetvā. Saṃyojanāni chetvānāti etāni rūparāgādīni pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni arahattamaggena samucchinditvā. Dukkhassantaṃ karissasīti sabbassāpi vaṭṭadukkhassa pariyantaṃ pariyosānaṃ pāpuṇissasi.
所谓五结,即如前所说的『欲贪及嗔恚』等五种束缚的结。舍离者,是由无余涅槃之径断除这些结。关于比库说法。『可来去者』者,色法或非色法界中,凡人生活所依存的利益因缘,因缘续起之故。此词于词间相接,是名『可来去者』。这里意即藉舍弃前述结缚,轮回欲界之生续得断绝,再不复入。此为『如是』之义。
Khepetvā jātisaṃsāranti jāti samūlikasaṃsārapavattiṃ pariyosāpetvā. Nicchātāti nittaṇhā. Upasantāti sabbaso kilesānaṃ vūpasamena upasantā. Sesaṃ vuttanayameva.
『贪』者,是色欲爱及非色欲爱。『慢』者,是最高断道所破慢。『无明及掉举』等,亦同理。『离欲』者,是由观慧正观,斩断贪欲的五种执着,获致阿拉汉道之功德。为能断尽痛苦之究竟,得至苦灭之完满终止,普遍断除生死苦恼之尽头。
Evaṃ satthārā imāsu gāthāsu bhāsitāsu gāthāpariyosāne therī saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā udānavasena bhagavatā bhāsitaniyāmeneva imā gāthā abhāsi. Teneva tā theriyā gāthā nāma jātā.
斩断生死相续,彻底终结生死轮回之本,谓之涅槃。涅槃即安住于断除一切烦恼的平息中。余者,所谓剩余者,乃依此说解。
Guttātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 诸如是导师在这些诗句中讲说,诗句终结时,与长老共证阿拉汉果,正如世尊用《经颂》法则所说,此即所谓长老诗句之由来。
8. Vijayātherīgāthāvaṇṇanā古达长老尼偈注释结束。
Catukkhattuntiādikā vijayāya theriyā gāthā. Ayampi purimabuddhesu katādhikārā tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinantī, anukkamena paribrūhitakusalamūlā devamanussesu saṃsarantī, imasmiṃ buddhuppāde rājagahe aññatarasmiṃ kulagehe nibbattitvā viññutaṃ patvā khemāya theriyā gihikāle sahāyikā ahosi. Sā tassā pabbajitabhāvaṃ sutvā ‘‘sāpi nāma rājamahesī pabbajissati kimaṅgaṃ panāha’’nti pabbajitukāmāyeva hutvā khemātheriyā santikaṃ upasaṅkami. Therī tassā ajjhāsayaṃ ñatvā tathā dhammaṃ desesi, yathā saṃsāre saṃviggamānasā sāsane sā abhippasannā bhavissati. Sā taṃ dhammaṃ sutvā saṃvegajātā paṭiladdhasaddhā ca hutvā pabbajjaṃ yāci. Therī taṃ pabbājesi. Sā pabbajitvā katapubbakiccā vipassanaṃ paṭṭhapetvā hetusampannatāya, na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patvā attano paṭipattiṃ paccavekkhitvā udānavasena –
八、维阇耶长老尼偈注释
§169
169.
一百六十九。
‘‘Catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ, vihārā upanikkhamiṃ;
此乃《四不坏》等功德得胜的长老诗句。此类诗句亦为前佛所作,或随顺境遇,修善业以断除轮回之因缘,教化天人世人随顺善根。在本佛出世时,拉贾迦城中某族之家诞生一女,名为祇摩长老,在家时为侍女。其闻得出家之义,心念:『此女亦将出家成王后,何其欣慰』,遂欲出家而至祇摩长老处。长老了知其意,即宣说法义,使她领悟轮回颠倒之苦,此法令彼欣悦。彼闻法即生忧惧、获得信心,请求出家。长老于是受其出家。出家后,彼先修习净观,具足缘起故成就,终得与长老共证阿拉汉果,回顾自身修行,亦诵《经颂》曰——
Aladdhā cetaso santiṃ, citte avasavattinī.
「四时五时,静坐安居;
§170
170.
心得安稳,心中安住。」
‘‘Bhikkhuniṃ upasaṅkamma, sakkaccaṃ paripucchahaṃ;
一百七十。
Sā me dhammamadesesi, dhātuāyatanāni ca.
我诚敬地向比库尼接近,恭敬地询问,
§171
171.
她为我宣说了佛法,以及界与处。
‘‘Cattāri ariyasaccāni, indriyāni balāni ca;
一百七十一。
Bojjhaṅgaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, uttamatthassa pattiyā.
四圣谛,六根六力,
§172
172.
一百七十二。
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, karontī anusāsaniṃ;
以及八支觉支道,这些乃致究竟正果之法门。
Rattiyā purime yāme, pubbajātimanussariṃ.
「我于彼语闻已,行持如教授受戒;
§173
173.
一百七十三。
‘‘Rattiyā majjhime yāme, dibbacakkhuṃ visodhayiṃ;
于夜之初更时,忆念宿世诸人中。」
Rattiyā pacchime yāme, tamokhandhaṃ padālayiṃ.
「于夜之中更时,净除天眼明澈;
§174
174.
一百七十四。
‘‘Pītisukhena ca kāyaṃ, pharitvā vihariṃ tadā;
于夜之后更时,摧敝黑暗阴翳。」
Sattamiyā pāde pasāresiṃ, tamokhandhaṃ padāliyā’’ti. –
「当时以欢喜安乐充满身心,安住其中;
Imā gāthā abhāsi.
像撒播种子的农夫在地上展开阴暗浊重的黑暗团块一般。」
Tattha bhikkhuninti khemātheriṃ sandhāya vadati.
此偈文述说如是。
Bojjhaṅgaṭṭhaṅgikaṃ magganti sattabojjhaṅgañca aṭṭhaṅgikañca ariyamaggaṃ. Uttamatthassa pattiyāti arahattassa nibbānasseva vā pattiyā adhigamāya.
其中所言比库者,是指安全寂静的长老尼。
Pītisukhenāti phalasamāpattipariyāpannāya pītiyā sukhena ca. Kāyanti taṃsampayuttaṃ nāmakāyaṃ tadanusārena rūpakāyañca. Pharitvāti phusitvā byāpetvā vā. Sattamiyā pāde pasāresinti vipassanāya āraddhadivasato sattamiyaṃ pallaṅkaṃ bhinditvā pāde pasāresiṃ. Kathaṃ? Tamokhandhaṃ padāliya, appadālitapubbaṃ mohakkhandhaṃ aggamaggañāṇāsinā padāletvā. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayameva.
觉支为道支,七觉支与八支圣道相互涵摄;达到究竟目的,即获得阿拉汉果及涅槃灭度之果。
Vijayātherīgāthāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 「喜悦」者,是指果报成就而具足的喜乐与安乐。身体与之相连,即所谓身及名随之与形色相应。所谓「通达」是指触及并遍布扩散。以「七」为例,比方用观智精进修习,七日不断,于第七日打破床榻而伸展双足。如何作此?则是断除沉暗蕴(即身蕴),在于最初投入断除愚痴蕴之上道智之下。剩余者依前所说。
Chakkanipātavaṇṇanā niṭṭhitā. · 维阇耶长老尼偈注释结束。